All Chapters
Valmiki Ramayana — Kishkindha Kanda · Chapter 27

Kishkindha Kanda, Sarga 27

किष्किन्धाकाण्डः सर्गः 27

37 verses

अभिषिक्ते तु सुग्रीवे प्रविष्टे वानरे गुहाम्। आजगाम सह भ्रात्रा रामः प्रस्रवणं गिरिम्॥ शार्दूलमृगसंघुष्टं सिंदर्भापरवैर्वृतम्। नानागुल्मलतागूढं बहुपादपसंकुलम् ॥ ऋक्षवानरगोपुच्छैाजारैश्च निषेवितम्। मेघराशिनिभं शैलं नित्यं शुचिकरं शिवम्॥

abhiṣikte tu sugrīve praviṣṭe vānare guhām| ājagāma saha bhrātrā rāmaḥ prasravaṇaṃ girim|| śārdūlamṛgasaṃghuṣṭaṃ siṃdarbhāparavairvṛtam| nānāgulmalatāgūḍhaṃ bahupādapasaṃkulam || ṛkṣavānaragopucchaiājāraiśca niṣevitam| megharāśinibhaṃ śailaṃ nityaṃ śucikaraṃ śivam||

On Sugrīva being installed and the monkeys entering the cave, Rāma, along with his younger brother, got at the Prasravana hill, resounded with the noise of tigers and deer, filled with terrible lions, covered with diverse trees, creepers and bowers, inhabited by bears, monkeys, Gopucyas and cats, resembling a collection of clouds and always auspicious.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

तस्य शैलस्य शिखरे महतीमायतां गुहाम्। प्रत्यगृहीत वासार्थं रामः सौमित्रिणा सह॥

tasya śailasya śikhare mahatīmāyatāṃ guhām| pratyagṛhīta vāsārthaṃ rāmaḥ saumitriṇā saha||

Rāma, along with Saumitri, selected for his habitation, a spacious cave, situated on the summit of that hill.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

कृत्वा च समयं रामः सुग्रीवेण सहानघः। कालयुक्तं महद्वाक्यमुवाच रघुनन्दनः॥ विनीतं भ्रातरं भ्राता लक्ष्मणं लक्ष्मिवर्धनम्।

kṛtvā ca samayaṃ rāmaḥ sugrīveṇa sahānaghaḥ| kālayuktaṃ mahadvākyamuvāca raghunandanaḥ|| vinītaṃ bhrātaraṃ bhrātā lakṣmaṇaṃ lakṣmivardhanam|

Making the above condition with Sugrīva, Rāma, the pure-souled descendant of Raghu, spoke to his humble younger brother Lakşmaņa, the enhance of wealth, the following sound words, worthy of being spoken on that occasion.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

इयं गिरिगुहा रम्या विशाला युक्तमारुता॥ अस्यां वत्स्याम सौमित्रे वर्षरात्रमरिंदम।

iyaṃ giriguhā ramyā viśālā yuktamārutā|| asyāṃ vatsyāma saumitre varṣarātramariṃdama|

O Saumitri, O slayer of foes, in this pleasant and spacious mountain cave filled with air, we shall pass the rainy season.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

गिरिशृङ्गमिदं रम्यमुत्तमं पार्थिवात्मज ॥ श्वेताभिः कृष्णताम्राभिः शिलाभिरुपशोभितम्। नानाधातुसमाकीर्णं नदीदर्दुरसंयुतम्॥ विविधैर्वृक्षषण्डैश्च चारुचित्रलतायुतम्। नानाविहगसंघुष्टं मयूरवरनादितम्॥ मालतीकुन्दगुल्मैश्च सिन्दुवारैः शिरीषकैः। कदम्बार्जुनसर्जेश्च पुष्पितैरुपशोभितम्॥

giriśṛṅgamidaṃ ramyamuttamaṃ pārthivātmaja || śvetābhiḥ kṛṣṇatāmrābhiḥ śilābhirupaśobhitam| nānādhātusamākīrṇaṃ nadīdardurasaṃyutam|| vividhairvṛkṣaṣaṇḍaiśca cārucitralatāyutam| nānāvihagasaṃghuṣṭaṃ mayūravaranāditam|| mālatīkundagulmaiśca sinduvāraiḥ śirīṣakaiḥ| kadambārjunasarjeśca puṣpitairupaśobhitam||

O son of a king, this summit of the hill is excellent and picturesque, beautified with white, black and coppery stones, filled with diverse metals and river frogs, covered with diverse trees and pleasant creepers, resounded with the musical notes of various birds and cries of peacocks and beautified with various flowery trees, such as Malati, Kundas, Sinduvara, (a) Sirsa, (b) Kadamba, Arjuna, (c) and Sarja. (d). (a) As small tree—Vitex negundo. (b) A kind of tree-Acacia Sirsa. (c)A tree-Pentaptera arjunee. (d) The Sala tree (Shorea robusta) another tree (Pentaptera Arjuna.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

इयं च नलिनी रम्या फुल्लपङ्कजमण्डिता। नातिदूरे गुहाया नौ भविष्यति नृपात्मज॥

iyaṃ ca nalinī ramyā phullapaṅkajamaṇḍitā| nātidūre guhāyā nau bhaviṣyati nṛpātmaja||

O son of a king, this pond filled with full blown lotuses shall always be near our cave.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

प्रागुदक्प्रवणे देशे गुहा साधु भविष्यति। पश्चाच्चैवोन्नता सौम्य निवातेयं भविष्यति॥

prāgudakpravaṇe deśe guhā sādhu bhaviṣyati| paścāccaivonnatā saumya nivāteyaṃ bhaviṣyati||

This cave shall be worthy of our habitation, O gentle one, having its north-eastern part low and the western part high.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

गुहाद्वारे च सौमित्रे शिला समतला शिवा। कृष्णा चैवायता चैव भिन्नाञ्जनचयोपमा॥

guhādvāre ca saumitre śilā samatalā śivā| kṛṣṇā caivāyatā caiva bhinnāñjanacayopamā||

There is, O Saumitri, at the entrance of the cave, a level beautiful, spacious stone, black like to collyrium.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

गिरिशृङ्गमिदं तात पश्य चोत्तरतः शुभम्। भिन्नाञ्जनचयाकारमम्भोधरमिवोदितम्॥

giriśṛṅgamidaṃ tāta paśya cottarataḥ śubham| bhinnāñjanacayākāramambhodharamivoditam||

Behold O my brother, on the north, the summit of the hill, resembling collyrium and a rising cloud.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

दक्षिणस्यामपि दिशि स्थितं श्वेतमिवाम्बरम्। कैलासशिखरप्रख्यं नानाधातुविराजितम्॥

dakṣiṇasyāmapi diśi sthitaṃ śvetamivāmbaram| kailāsaśikharaprakhyaṃ nānādhātuvirājitam||

There appears on the south a beautiful white hill resembling the Kailasa filled with various metals.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

प्राचीनवाहिनीं चैव नदी भृशमकर्दमाम्। गुहायाः परतः पश्य त्रिकूटे जाह्नवीमिव ॥ चन्दनैस्तिलकैः सालैस्तमालैरतिमुक्तकैः। पद्मकैः सरलैश्चैव अशोकैश्चैव शोभिताम्॥ वानीरैस्तिमिदैश्चैव बकुलैः केतकैरपि। हिन्तालैस्तिनिशैनीपैतसैः कृतमालकैः॥ तीरजैः शोभिता भाति नानारूपैस्ततस्ततः। वसनाभरणोपेता प्रमदेवाभ्यलंकृता ॥

prācīnavāhinīṃ caiva nadī bhṛśamakardamām| guhāyāḥ parataḥ paśya trikūṭe jāhnavīmiva || candanaistilakaiḥ sālaistamālairatimuktakaiḥ| padmakaiḥ saralaiścaiva aśokaiścaiva śobhitām|| vānīraistimidaiścaiva bakulaiḥ ketakairapi| hintālaistiniśainīpaitasaiḥ kṛtamālakaiḥ|| tīrajaiḥ śobhitā bhāti nānārūpaistatastataḥ| vasanābharaṇopetā pramadevābhyalaṃkṛtā ||

Behold before the cave the mudless stream, flowing towards the east like to Jānhavi (e) in the Trkūta (f) mountain. This rivulet appears like to a damsel ornamented and clothed, being filled with various trees, such as-Sandal, Tilaka, Sāla, Tamālas, Atimuktas, (g) Padmaka, Saralas, (h) Aśokas, Vāneeras, (i) Timidas, Bakulas, Ketakas, Hintālas, Tinicas, Neepas, Vetasas, Kſtamalakas growing on her banks. (e) The river Ganges-literally-the daughter of Fanhu a saint. The Ganges is called so on account of her supposed origination from the thigh of the great saint. having three peaks. (g) A tree (Dalbergia onjeimaisis)-Mountain ebony. (h) A sort of pine, (Pinis longifolia) (1) A sort of cane or ratan, (Calamas Rotany).

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

शतशः पक्षिसबैश्च नानानादविनादिता। एकैकमनुरक्तैश्च चक्रवाकैरलंकृता ॥ पुलिनैरतिरम्यैश्च हंससारससेविता। प्रहसन्त्येव भात्येषा नानारत्नसमन्विता॥

śataśaḥ pakṣisabaiśca nānānādavināditā| ekaikamanuraktaiśca cakravākairalaṃkṛtā || pulinairatiramyaiśca haṃsasārasasevitā| prahasantyeva bhātyeṣā nānāratnasamanvitā||

This rivulet resounded with various notes of hundreds of various birds, filled with Cakravākas attached to each other, crowded with geese and Sārasas, having picturesque banks, and various jewels, is as it were laughing on all sides.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

क्वचिन्नीलोत्पलैश्छन्ना भाति रक्तोत्पलैः क्वचित्। क्वचिदाभाति शुक्लैश्च दिव्यैः कुमुदकुड्मलैः॥

kvacinnīlotpalaiśchannā bhāti raktotpalaiḥ kvacit| kvacidābhāti śuklaiśca divyaiḥ kumudakuḍmalaiḥ||

Here it appears covered with violet lotuses, here with red lotuses and there again with celestial white water-lilies.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

पारिप्लवशतैर्जुष्टा बर्हिक्रौञ्चविनादिता। रमणीया नदी सौम्य मुनिसङ्घनिषेविता॥

pāriplavaśatairjuṣṭā barhikrauñcavināditā| ramaṇīyā nadī saumya munisaṅghaniṣevitā||

This pleasant and picturesque stream is filled with various water fowls and Chakravākas and served by many a saint.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

पश्य चन्दनवृक्षाणां पङ्क्तीः सुरुचिरा इव। ककुभानां च दृश्यन्ते मनसैवोदिताः समम्॥

paśya candanavṛkṣāṇāṃ paṅktīḥ surucirā iva| kakubhānāṃ ca dṛśyante manasaivoditāḥ samam||

Behold there the rows of pleasant sandal trees and those Kukubhas which have grown up as it were like to mental emotion.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

अहो सुरमणीयोऽयं देशः शत्रुनिषूदन। दृढं म्स्याव सौमित्रे साध्वत्र निवसावहे॥

aho suramaṇīyo'yaṃ deśaḥ śatruniṣūdana| dṛḍhaṃ msyāva saumitre sādhvatra nivasāvahe||

Picturesque indeed is this place, O slayer of foes, and we shall happily live here, O son of Sumitra.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

इतश्च नातिदूरे सा किष्किन्धां चित्रकानना। सुग्रीवस्य पुरी रम्या भविष्यति नृपात्मजा ॥

itaśca nātidūre sā kiṣkindhāṃ citrakānanā| sugrīvasya purī ramyā bhaviṣyati nṛpātmajā ||

At no distance, O son of a king, from this place is situate the pleasant city of Sugrīva-Kiş kindha, filled with forests.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

गीतवादित्रनिर्घोषः श्रूयते जयतां वर। नदतां वानराणां च मृदङ्गाडम्बरैः सह ॥

gītavāditranirghoṣaḥ śrūyate jayatāṃ vara| nadatāṃ vānarāṇāṃ ca mṛdaṅgāḍambaraiḥ saha ||

Hear then, O best of conquerors, the sound of music, and the clatter of monkeys mingled with the sound of Mşdangas.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

लब्धा भायाँ कपिवरः प्राप्य राज्यं सुहृदवृतः। ध्रुवं नन्दति सुग्रीवः सम्प्राप्य महतीं श्रियम्॥

labdhā bhāyā~ kapivaraḥ prāpya rājyaṃ suhṛdavṛtaḥ| dhruvaṃ nandati sugrīvaḥ samprāpya mahatīṃ śriyam||

Forsooth is rejoicing Sugrīva—the foremost of monkeys, getting back his wife, regaining his kingdom, and attaining to regal splendour.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

इत्युक्त्वा न्यवसत् तत्र राघवः सहलक्ष्मणः। बहुदृश्यदरीकुले तस्मिन् प्रस्रवणे गिरौ॥

ityuktvā nyavasat tatra rāghavaḥ sahalakṣmaṇaḥ| bahudṛśyadarīkule tasmin prasravaṇe girau||

Having said this, Rāghava, along with Laks maņa, dwelt in that Prasravana hill abounding in caves and bowers.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

सुसुखे हि बहुद्रव्ये तस्मिन् हि धरणीधरे। वसतस्तस्य रामस्य रतिरल्पापि नाभवत्॥ हृतां हि भार्यां स्मरतः प्राणेभ्योऽपि गरीयसीम्।

susukhe hi bahudravye tasmin hi dharaṇīdhare| vasatastasya rāmasya ratiralpāpi nābhavat|| hṛtāṃ hi bhāryāṃ smarataḥ prāṇebhyo'pi garīyasīm|

He did not attain to a best felicity although he lived in that pleasant hill filled with many things.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

उदयाभ्युदितं दृष्ट्वा शशाङ्कं च विशेषतः॥ आविवेश न तं निद्रा निशासु शयनं गतम्।

udayābhyuditaṃ dṛṣṭvā śaśāṅkaṃ ca viśeṣataḥ|| āviveśa na taṃ nidrā niśāsu śayanaṃ gatam|

Pondering over the ravishment of his spouse, dearer than his life, beholding the setting of the Sun in particular, he did not go to sleep, although he laid himself on the bed in the night.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

तत्समुत्थेन शोकेन वाष्पोपहतचेतनम्॥ तं शोचमानं काकुत्स्थं नित्यं शोकपरायणम्। तुल्यदुःखोऽब्रवीद् भ्राता लक्ष्मणोऽनुनयं वचः॥

tatsamutthena śokena vāṣpopahatacetanam|| taṃ śocamānaṃ kākutsthaṃ nityaṃ śokaparāyaṇam| tulyaduḥkho'bravīd bhrātā lakṣmaṇo'nunayaṃ vacaḥ||

His younger brother Laksmana, equally aggrieved, spoke to Kākutstha, thus bewailing being exercised with grief and almost beside himself with sorrow, consequent upon Sita's bereavement, saying.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

अलं वीर व्यथां गत्वा न त्वं शोचितुमर्हसि। शोचते ह्यवसीदन्ति सर्वार्था विदितं हिते॥

alaṃ vīra vyathāṃ gatvā na tvaṃ śocitumarhasi| śocate hyavasīdanti sarvārthā viditaṃ hite||

It does not behove you to lament thus, being exercised with grief—it is not unknown to you that people, thus bewailing do exhaust themselves by and by.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

भवान् क्रियापरो लोके भवान् देवपरायणः। आस्तिको धर्मशीलश्च व्यवसायी च राघव ॥

bhavān kriyāparo loke bhavān devaparāyaṇaḥ| āstiko dharmaśīlaśca vyavasāyī ca rāghava ||

O Rāghava, you are devoted to pious actions and the services of the Deity in this world-and pious, energetic and did believe in the existence of God.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

न ह्यव्यवसितः शत्रु राक्षसं तं विशेषतः। समर्थस्त्वं रणे हन्तुं विक्रमे जिह्मकारिणम्॥

na hyavyavasitaḥ śatru rākṣasaṃ taṃ viśeṣataḥ| samarthastvaṃ raṇe hantuṃ vikrame jihmakāriṇam||

Without being persevering you shall not be able to destroy in conflict your enemy—that terrible, wily Rākşasa.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

समुन्मूलय शोकं त्वं व्यवसायं स्थिरीकुरु। ततः सपरिवारं तं राक्षसं हन्तुमर्हसि ॥

samunmūlaya śokaṃ tvaṃ vyavasāyaṃ sthirīkuru| tataḥ saparivāraṃ taṃ rākṣasaṃ hantumarhasi ||

Do you renounce your grief and take recourse to energy and you shall be able to slay that Rākş asa with all his family.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

पृथिवीमपि काकुत्स्थ ससागरवनाचलाम्। परिवर्तयितुं शक्तः किं पुनस्तं हि रावणम्॥

pṛthivīmapi kākutstha sasāgaravanācalām| parivartayituṃ śaktaḥ kiṃ punastaṃ hi rāvaṇam||

What of the destruction of Rāvana, you are O Kākutstha. capable of uprooting the earth with oceans, forest and hills.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

शरत्कालं प्रतीक्षस्व प्रावृटकालोऽयमागतः। ततः सराष्ट्र सगणं रावणं तं वधिष्यसि॥

śaratkālaṃ pratīkṣasva prāvṛṭakālo'yamāgataḥ| tataḥ sarāṣṭra sagaṇaṃ rāvaṇaṃ taṃ vadhiṣyasi||

Rains have set in and do you wait for the autumn shall encompass the destruction of Rāvana with his kingdom and kinsmen.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

अहं तु खलु ते वीर्यं प्रसुप्तं प्रतिबोधये। दीप्तैराहुतिभिः काले भस्मच्छन्नमिवानलम् ॥

ahaṃ tu khalu te vīryaṃ prasuptaṃ pratibodhaye| dīptairāhutibhiḥ kāle bhasmacchannamivānalam ||

I, too, am exciting your latent energy like to fire hidden in ashes with oblations.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

लक्ष्मणस्य हि तद् वाक्यं प्रतिपूज्य हितं शुभम्। राघवः सुहृदं स्निग्धमिदं वचनमब्रवीत्॥

lakṣmaṇasya hi tad vākyaṃ pratipūjya hitaṃ śubham| rāghavaḥ suhṛdaṃ snigdhamidaṃ vacanamabravīt||

Welcoming the auspicious and well-meaning accents of Lakşmaņa, Raghava again spoke to him the following affectionate words. when you

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

वाच्यं यदनुरक्तेन स्निग्धेन च हितेन च। सत्यविक्रमयुक्तेन तदुक्तं लक्ष्मण त्वया।॥

vācyaṃ yadanuraktena snigdhena ca hitena ca| satyavikramayuktena taduktaṃ lakṣmaṇa tvayā|||

O Lakşmaņa, truly do your words become you, affectionate, devoted, truthful and intent in my welfare as you are.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

एष शोकः परित्यक्तः सर्वकार्यावसादकः। विक्रमेष्वप्रतिहतं तेजः प्रोत्साहयाम्यहम्॥

eṣa śokaḥ parityaktaḥ sarvakāryāvasādakaḥ| vikrameṣvapratihataṃ tejaḥ protsāhayāmyaham||

Renouncing this grief standing in the way of all business, I shail call forth, the more, this my energy on the occasion of displaying my prowess.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

शरत्कालं प्रतीक्षिष्ये स्थितोऽस्मि वचने तव। सुग्रीवस्य नदीनां च प्रसादमनुपालयन्॥

śaratkālaṃ pratīkṣiṣye sthito'smi vacane tava| sugrīvasya nadīnāṃ ca prasādamanupālayan||

I shall live here, awaiting the autumn and abiding by your words and awaiting as well Sugrīva's pleasure and the clear currents of the rivers.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

उपकारेण वीरस्तु प्रतिकारेण युज्यते। अकृतज्ञोऽप्रतिकृतो हन्ति सत्त्ववतां मनः॥ तदेव युक्तं प्रणिधाय लक्ष्मणः कृताञ्जलिस्तत् प्रतिपूज्य भाषितम्। उवाच रामं स्वभिरामदर्शनं प्रदर्शयन् दर्शनमात्मनः शुभम्॥

upakāreṇa vīrastu pratikāreṇa yujyate| akṛtajño'pratikṛto hanti sattvavatāṃ manaḥ|| tadeva yuktaṃ praṇidhāya lakṣmaṇaḥ kṛtāñjalistat pratipūjya bhāṣitam| uvāca rāmaṃ svabhirāmadarśanaṃ pradarśayan darśanamātmanaḥ śubham||

Heroes receiving favours always return them; the ungrateful lose the friendship of the welcoming them therefore, Laksmana, with folded hands, spoke to Rāma of graceful appearance, displaying his own intelligence,

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

यथोक्तमेतत् तव सर्वमीप्सितं नरेन्द्र कर्ता नचिरात् तु वानरः। शरत्प्रतीक्षः क्षमतामिमं भवान् जलप्रपातं रिपुनिग्रहे धृतः॥

yathoktametat tava sarvamīpsitaṃ narendra kartā nacirāt tu vānaraḥ| śaratpratīkṣaḥ kṣamatāmimaṃ bhavān jalaprapātaṃ ripunigrahe dhṛtaḥ||

O lord of men, I fully approve of all you had said. The monkey-chief shall soon engage in our service. Resolved on the destruction of your enemy, do you spend here this rainy season awaiting the autumn.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

नियम्य कोपं परिपाल्यतां शरत् क्षमस्व मासांश्चतुरो मया सह। वसाचलेऽस्मिन् मृगराजसेविते संवर्तयशत्रुवधे समर्थः॥

niyamya kopaṃ paripālyatāṃ śarat kṣamasva māsāṃścaturo mayā saha| vasācale'smin mṛgarājasevite saṃvartayaśatruvadhe samarthaḥ||

Subduing your wrath, and awaiting the autumn, do you with me spend these four months in this hill filled with deer, capable as you are of encompassing the destruction of your enemy.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)