प्रभातायां तु शर्वर्या-पृथुवक्षा महायशाः। रामः कमलपत्राक्षः पुरोधसमथाब्रवीत्॥
prabhātāyāṃ tu śarvaryā-pṛthuvakṣā mahāyaśāḥ| rāmaḥ kamalapatrākṣaḥ purodhasamathābravīt||
After the night had expired the highly illustrious Rāma having a spacious breast and eyes like lotus petals said to the priest.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
अग्निहोत्रं व्रजत्वग्रे दीप्यमानं सह द्विजैः। वाजपेयातपत्रं च शोभमानं महापथे॥
agnihotraṃ vrajatvagre dīpyamānaṃ saha dvijaiḥ| vājapeyātapatraṃ ca śobhamānaṃ mahāpathe||
Let the brilliant umbrellas Agnihotra, and Vājapeya go with the Brāhmaṇas before, which look well in the great road.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
ततो वसिष्ठस्तेजस्वी सर्व निरवशेषतः। चकार विधिवद्धर्म माहाप्रस्थानिक विधिम्॥
tato vasiṣṭhastejasvī sarva niravaśeṣataḥ| cakāra vidhivaddharma māhāprasthānika vidhim||
There upon the highly effulgent Vasiştha arranged duly all the ceremonies necessary for going to the next world.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
ततः सूक्ष्माम्बरधरो ब्रह्ममावर्तयन्परम्। कुशान्गृहीत्वा पाणिभ्यां सरयूं प्रययावथ॥
tataḥ sūkṣmāmbaradharo brahmamāvartayanparam| kuśāngṛhītvā pāṇibhyāṃ sarayūṃ prayayāvatha||
There upon wearing a thin cloth, holding Kuśa grass by his fingers, and reciting Vedic hymns he proceeded to the banks of Sarayū.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
अव्याहरन्क्वचित्किचिनिश्चेष्टो निःसुखः पथि। निर्जगाम गृहात्तस्माद्दीप्यमानो यथांशुमान्॥
avyāharankvacitkiciniśceṣṭo niḥsukhaḥ pathi| nirjagāma gṛhāttasmāddīpyamāno yathāṃśumān||
Having given up all actions of senses, and suffered the pains of going on foot he issued out of the city speechless like to the burning sun.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
रामस्य दक्षिणे पार्श्वे पद्मा श्रीः समुपाश्रिता। सव्येऽपि च मही देवी व्यवसायस्तथाग्रतः॥ शरा नानाविधाश्चापि धनुरायत्तमुत्तमम्। तथायुधाश्च ते सर्वे ययुः पुरुषविग्रहाः।७।।
rāmasya dakṣiṇe pārśve padmā śrīḥ samupāśritā| savye'pi ca mahī devī vyavasāyastathāgrataḥ|| śarā nānāvidhāścāpi dhanurāyattamuttamam| tathāyudhāśca te sarve yayuḥ puruṣavigrahāḥ|7||
On his right hand side was the lotus-handed Śrī, on his left hand side was the goddess. Earth and before him was the power of destruction. Various arrows, huge bows, and daggers, assuming forms followed him.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
वेदा ब्राह्मणरूपेण गायत्री सर्वरक्षिणी। ओङ्कारोऽथ वषट्कारः सर्वे राममनुव्रताः॥
vedā brāhmaṇarūpeṇa gāyatrī sarvarakṣiṇī| oṅkāro'tha vaṣaṭkāraḥ sarve rāmamanuvratāḥ||
And also went with him the four Vedas in the shape of the Brāhmaṇas, the all protecting Gayatri, Omkara and Vasatkāra.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
ऋषयश्च महात्मानः सर्व एव महीसुराः। अन्वगच्छन्महात्मानं स्वर्गद्वारमपावृतम्॥
ṛṣayaśca mahātmānaḥ sarva eva mahīsurāḥ| anvagacchanmahātmānaṃ svargadvāramapāvṛtam||
The high-souled Rșis and great Asuras followed the high-souled Rāma to the open gates of heaven.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
तं यान्तमनुगच्छन्ति ह्यन्तःपुरचराः स्त्रियः। सवृद्धबालदासीकाः सवर्षवरकिंकराः॥ सान्तःपुरश्च भरतः शत्रुघ्नसहितो ययौ। रामं गतिमुपागम्य साग्निहोत्रमनुव्रताः॥
taṃ yāntamanugacchanti hyantaḥpuracarāḥ striyaḥ| savṛddhabāladāsīkāḥ savarṣavarakiṃkarāḥ|| sāntaḥpuraśca bharataḥ śatrughnasahito yayau| rāmaṃ gatimupāgamya sāgnihotramanuvratāḥ||
All the female servants, old and young, the damsels of the seraglio accompanied by servants having no manhood, Bharata and Lakşmaņa accompanied by their wives, followed him with Agnihotra.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
ते च सर्वे महात्मानः साग्निहोत्राः समागताः। सपुत्रदाराः काकुत्स्थमनुजग्मुर्महामतिम्॥
te ca sarve mahātmānaḥ sāgnihotrāḥ samāgatāḥ| saputradārāḥ kākutsthamanujagmurmahāmatim||
All those high-souled ones, assembled there with Agnihotra and followed Kākutstha with their wives and children.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
मन्त्रिणो भृत्यवर्गाश्च सपुत्रपशुबान्धवाः। सर्वे सहानुगा राममन्वगच्छन्प्रहृष्टवत्॥
mantriṇo bhṛtyavargāśca saputrapaśubāndhavāḥ| sarve sahānugā rāmamanvagacchanprahṛṣṭavat||
The ministers and the servants, with their sons, beasts and friends, followed Rama delightedly.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
ततः सर्वाः प्रकृतयो हृष्टपुष्टजनावृताः। गच्छन्तमनुगछन्ति राघवं गुणरञ्जिताः॥ ततः सस्त्रीपुमांसस्ते सपक्षिपशुबान्धवाः। राघवस्यानुगाः सर्वे हृष्टा विगतकल्मषाः॥
tataḥ sarvāḥ prakṛtayo hṛṣṭapuṣṭajanāvṛtāḥ| gacchantamanugachanti rāghavaṃ guṇarañjitāḥ|| tataḥ sastrīpumāṃsaste sapakṣipaśubāndhavāḥ| rāghavasyānugāḥ sarve hṛṣṭā vigatakalmaṣāḥ||
There upon all the subjects healthy and delighted went after Raghava, attracted by his accomplishments and cleansed of their sins.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
स्नाताः प्रमुदिताः सर्वे हृष्टपुष्टाश्च वानराः। दृढं किलकिलाशब्दैः सर्वं राममनुव्रतम्॥
snātāḥ pramuditāḥ sarve hṛṣṭapuṣṭāśca vānarāḥ| dṛḍhaṃ kilakilāśabdaiḥ sarvaṃ rāmamanuvratam||
All the females and males, with their beasts, birds and friends, delightedly followed Raghava. Bathed and delighted all the monkeys, healthy and joyous following Rāma, created a continued tumult.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
न तत्र कश्चिद्दीनो वा ब्रीडितो वापि दुःखितः। हृष्टं समुदितं सर्वं बभूव परमाद्भुतम्॥
na tatra kaściddīno vā brīḍito vāpi duḥkhitaḥ| hṛṣṭaṃ samuditaṃ sarvaṃ babhūva paramādbhutam||
There was none poorly, aggrieved or miserable—all of them appeared wonderfully happy and delighted.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
द्रष्टकामोऽथ निर्यान्तं रामं जानपदो जनः। यः प्राप्तः सोपिऽ दृष्ट्वैव स्वर्गायानुगतो जनः।।१८
draṣṭakāmo'tha niryāntaṃ rāmaṃ jānapado janaḥ| yaḥ prāptaḥ sopi' dṛṣṭvaiva svargāyānugato janaḥ||18
When Råma issued out of the city, whoever came to see him followed him being desirous of going to heaven.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
ऋक्षवानररक्षांसि जनाश्च पुरवासिनः। आगच्छन्परया भक्त्या पृष्ठतः सुसमाहिताः॥
ṛkṣavānararakṣāṃsi janāśca puravāsinaḥ| āgacchanparayā bhaktyā pṛṣṭhataḥ susamāhitāḥ||
Bears, monkeys and Räkşasas and all the citizens, followed him with great devotion and collected minds.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
यानि भूतानि नगरेऽप्यन्तर्धानगतानि च। राघवं तान्यनुययुः स्वर्गाय समुपस्थितम्॥
yāni bhūtāni nagare'pyantardhānagatāni ca| rāghavaṃ tānyanuyayuḥ svargāya samupasthitam||
And all other animals, that were beyond the view of all in the city went after Rāghava proceeding to heaven.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
यानि पश्यन्ति काकुत्स्थं स्थावराणि चराणि च। सर्वाणि रामगमने अनुजग्मुर्हि तान्यपि॥
yāni paśyanti kākutsthaṃ sthāvarāṇi carāṇi ca| sarvāṇi rāmagamane anujagmurhi tānyapi||
All creations mobile and immobile, whoever beheld Kakutstha followed him.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
नोच्छ्वसत्तदयोध्यायां सुसूक्ष्ममपि दृश्यते। तिर्यग्योनिगताश्चैव सर्वे राममनुव्रताः॥
nocchvasattadayodhyāyāṃ susūkṣmamapi dṛśyate| tiryagyonigatāścaiva sarve rāmamanuvratāḥ||
All beings in Ayodhya, whoever breathe and are very minute, accompanied Rāma.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)