विसृज्य च महाबाहुर्ऋक्षवानरराक्षसान्। भ्रातृभिः सहितो रामः प्रमुमोद सुखं सुखी॥
visṛjya ca mahābāhurṛkṣavānararākṣasān| bhrātṛbhiḥ sahito rāmaḥ pramumoda sukhaṃ sukhī||
Having bade adieu to bears, monkeys and Rākşasas the long-armed Rāma began to live happily in the company of his brothers.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
अथापराह्णसमये भ्रातृभिः सह राघवः। शुश्राव मधुरां वाणीमन्तरिक्षान्महाप्रभुः॥
athāparāhṇasamaye bhrātṛbhiḥ saha rāghavaḥ| śuśrāva madhurāṃ vāṇīmantarikṣānmahāprabhuḥ||
Thereupon afternoon, Lord Rāghava along with his brothers heard from the air the following sweet accents.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
सौम्य राम निरीक्षस्व सौम्येन वदनेन माम्। कुबेरभवनात्प्राप्तं विद्धिमां पुष्पकं प्रभो॥
saumya rāma nirīkṣasva saumyena vadanena mām| kuberabhavanātprāptaṃ viddhimāṃ puṣpakaṃ prabho||
O gentle Rāma, do you with a delighted countenance behold me. O lord, know me as Puşpaka coming from the abode of Kuberu.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
तव शासनमाज्ञाय गतोऽस्मि भवनं प्रति। उपस्थातुं नरश्रेष्ठ स च मां प्रत्यभाषत॥ निर्जितस्त्वं नरेन्द्रेण राघवेण महात्मना। निहत्य युधि दुर्धर्षं रावणं राक्षसेश्वरम्॥
tava śāsanamājñāya gato'smi bhavanaṃ prati| upasthātuṃ naraśreṣṭha sa ca māṃ pratyabhāṣata|| nirjitastvaṃ narendreṇa rāghaveṇa mahātmanā| nihatya yudhi durdharṣaṃ rāvaṇaṃ rākṣaseśvaram||
O foremost of men, at your command I did go there to carry him. But he said to me. “Having slain the irrepressible Rāvaņa in battle the highsouled Rama, the foremost of men, has conquered you.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
ममापि परमा प्रीतिर्हते तस्मिन्दुरात्मनि। रावणे सगणे चैव सपुत्रे सहबान्धवे॥
mamāpi paramā prītirhate tasmindurātmani| rāvaṇe sagaṇe caiva saputre sahabāndhave||
I have greatly been delighted on the destruction of the vicious-souled Rāvana, with his relatives, sons and friends.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
स त्वं रामेण लङ्कायां निर्जितः परमात्मना। वह सौम्य त्वमेव त्वमहमाज्ञापयामि ते॥
sa tvaṃ rāmeṇa laṅkāyāṃ nirjitaḥ paramātmanā| vaha saumya tvameva tvamahamājñāpayāmi te||
O gentle one, the great Rāma has conquered you in Lanka. I permit you, therefore to convey him.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
परमो ह्येष मे कामो यत्त्वं राघवनन्दनम्। वहेलॊकस्य संयानं गच्छस्व विगतज्वरः॥
paramo hyeṣa me kāmo yattvaṃ rāghavanandanam| vahelòkasya saṃyānaṃ gacchasva vigatajvaraḥ||
You are the fit conveyance for traversing all regions. But my earnest desire is that you should take Rāma, the descendant of Raghu. Do, you therefore go there at pleasure without any sorrow.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
सोऽहं शासनमाज्ञाय धनदस्य महात्मनः। त्वत्सकाशमनुप्राप्तो निर्विशङ्कः प्रतीच्छ माम्॥
so'haṃ śāsanamājñāya dhanadasya mahātmanaḥ| tvatsakāśamanuprāpto nirviśaṅkaḥ pratīccha mām||
Hearing this command of the high-souled Kubera I have come to you. Do you fearlessly accept me..
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
अधृष्यः सर्वभूतानां सर्वेषां धनदाज्ञया। चराम्यहं प्रभावेण तवाज्ञां परिपालयन्॥
adhṛṣyaḥ sarvabhūtānāṃ sarveṣāṃ dhanadājñayā| carāmyahaṃ prabhāveṇa tavājñāṃ paripālayan||
I am above the conquest of all the worlds. At the command of Kubera I shall valiantly transverse all regions carrying out your behests.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
एवमुक्तस्तदा रामः पुष्पकेण महाबलः। उवाच पुष्पकं दृष्ट्वा विमानं पुनरागतम्॥
evamuktastadā rāmaḥ puṣpakeṇa mahābalaḥ| uvāca puṣpakaṃ dṛṣṭvā vimānaṃ punarāgatam||
Hearing the words of Pușpaka, the highly powerful Rāma said to the returning car stationed in the welkin:
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
यद्येवं स्वागतं तेऽस्तु विमानवर पुष्पक। आनुकूल्याद्धनेशस्य वृत्तदोषो न नो भवेत्॥
yadyevaṃ svāgataṃ te'stu vimānavara puṣpaka| ānukūlyāddhaneśasya vṛttadoṣo na no bhavet||
"O foremost of cars, Puspaka, if such be the case, do you come here; while the lord of wealth has commanded thus, I will not be blameable for had character."
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
लाजैश्चैव तथा पुष्पैधूपैश्चैव सुगन्धिभिः। पूजयित्वा महाबाहू राघवः पुष्पकं तदा॥ गम्यतामिति चोवाच आगच्छ त्वं स्मरे यदा। सिद्धानां च गतौ सौम्य मा विषादेन योजया॥ प्रतिघातश्च ते मा भूद्यथेष्टं गच्छतो दिशः।
lājaiścaiva tathā puṣpaidhūpaiścaiva sugandhibhiḥ| pūjayitvā mahābāhū rāghavaḥ puṣpakaṃ tadā|| gamyatāmiti covāca āgaccha tvaṃ smare yadā| siddhānāṃ ca gatau saumya mā viṣādena yojayā|| pratighātaśca te mā bhūdyatheṣṭaṃ gacchato diśaḥ|
Having said this and worshipped it with dried paddy, fragrant flowers and incense, Rāma, having long arms, addressed Puspaka. "Do you go and come here whenever I shall remember you. While proceeding by the welkin, O gentle one, be not sorry for our separation. And be not röbstructed in your course while traversing all the quarters.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
एवमस्त्विति रामेण पूजयित्वा विसर्जितम्॥ अभिप्रेतां दिशं तस्मात्प्रायात्तत्पुष्पकं तदा।
evamastviti rāmeṇa pūjayitvā visarjitam|| abhipretāṃ diśaṃ tasmātprāyāttatpuṣpakaṃ tadā|
Having been adored by Rāma and saying ‘so be it' Pușpaka L.oceeded towards its wished for direction.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
एवमन्तर्हिते तस्मिन्पुष्पके सुकृतात्मनि॥ भरतः प्राञ्जलिर्वाक्यमुवाच रघुनन्दनम्।
evamantarhite tasminpuṣpake sukṛtātmani|| bharataḥ prāñjalirvākyamuvāca raghunandanam|
And the holy Puşpaka car having thus vanquished, Bharata with folded palms, said to Rama, the delight of Raghu.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
विबुधात्मनि दृश्यन्ते त्वयि वीर प्रशासति॥ अमानुषाणि सत्त्वानि व्याहृतानि मुहुर्मुहुः। अनामयश्च मानां साग्रो मासो गतो ह्ययम् ।।१८ जीर्णानामपि सत्त्वानां मृत्यु याति राघव। अरोगप्रसवा नार्यो वपुष्मन्तो हि मानवाः॥
vibudhātmani dṛśyante tvayi vīra praśāsati|| amānuṣāṇi sattvāni vyāhṛtāni muhurmuhuḥ| anāmayaśca mānāṃ sāgro māso gato hyayam ||18 jīrṇānāmapi sattvānāṃ mṛtyu yāti rāghava| arogaprasavā nāryo vapuṣmanto hi mānavāḥ||
O hero, during your divine administration, we have seen many inhuman creatures and objects speak like men. During all these months since your installation subjects have not suffered from any disease. Even the most aged animals have not met with death. The female, without any risk, have been giving birth to children and all people are plump and delighted.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
हर्षश्चाभ्यधिको राजञ्जनस्य पुरवासिनः। काले वर्षति पर्जन्यः पातयन्नमृतं पयः॥
harṣaścābhyadhiko rājañjanasya puravāsinaḥ| kāle varṣati parjanyaḥ pātayannamṛtaṃ payaḥ||
The delight of the citizens has been greatly increased, Oking. Indra has been pouring nectar-like showers in due time.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
वाताश्चापि प्रवान्त्येते स्पर्शयुक्ताः सुखाः शिवाः। ईदृशो नश्चिरं राजा भवेदिति नरेश्वरः॥
vātāścāpi pravāntyete sparśayuktāḥ sukhāḥ śivāḥ| īdṛśo naściraṃ rājā bhavediti nareśvaraḥ||
The wind is always delightful and wholesome. O king of men, the inhabitants of the city and provinces are all saying "we may have for ever such a king.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
कथयन्ति पुरे राजन्पौरजानपदास्तथा। एता वाचः सुमधुरा भरतेन समीरिताः। श्रुत्वा रामो मुदा युक्तो बभूव नृपसत्तमः॥
kathayanti pure rājanpaurajānapadāstathā| etā vācaḥ sumadhurā bharatena samīritāḥ| śrutvā rāmo mudā yukto babhūva nṛpasattamaḥ||
Hearing those sweet accents given vent to by Bharata, Rāma, the foremost of kings was greatly delighted
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)