उपस्थितं तु तं कृत्वा पुष्पकं पुष्पभूषितम्। अविदूरे स्थितो राममित्युवाच विभीषणः॥ स तु बद्धाञ्जलिपुटो विनीतो राक्षसेश्वरः। अब्रवीत्त्वरयोपेतः किं करोमीति राघवम्॥
upasthitaṃ tu taṃ kṛtvā puṣpakaṃ puṣpabhūṣitam| avidūre sthito rāmamityuvāca vibhīṣaṇaḥ|| sa tu baddhāñjalipuṭo vinīto rākṣaseśvaraḥ| abravīttvarayopetaḥ kiṃ karomīti rāghavam||
Having brought that car Puşpaka, adorned with flowers and having stationed himself at a distance, Vibhīşaņa the lord of Rākşasas, being incited to hurry on, humbly and with folded hands, spoke to Rama, saying, "What shall I do, O Rāghava?
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
तमब्रवीन्महातेजा लक्ष्मणस्योपशृण्वतः। विमृश्य राघवो वाक्यमिदं स्नेहपुरस्कृतम्॥
tamabravīnmahātejā lakṣmaṇasyopaśṛṇvataḥ| vimṛśya rāghavo vākyamidaṃ snehapuraskṛtam||
Hearing those words the highly powerful Rāghava, in the presence of Lakşmaņa, gave vent to the following accents out of affection.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
कृतप्रयत्नकर्माणः सर्व एव वनौकसः। रत्नैरथैश्च विविधैः संपूज्यन्तां विभीषण॥
kṛtaprayatnakarmāṇaḥ sarva eva vanaukasaḥ| ratnairathaiśca vividhaiḥ saṃpūjyantāṃ vibhīṣaṇa||
All these monkeys and bears have brought about the accomplishment of my work with great care. Do you, satisfy them, O Vibhisana, with diverse jewels and riches.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
सहामीभिस्त्वया लङ्का निर्जिता राक्षसेश्वरः। हृष्टैः प्राणभयं त्यक्त्वा संग्रामेष्वनिवर्तिभिः॥
sahāmībhistvayā laṅkā nirjitā rākṣaseśvaraḥ| hṛṣṭaiḥ prāṇabhayaṃ tyaktvā saṃgrāmeṣvanivartibhiḥ||
With these and you, I conquered the city of Lanka, O lord of Raksasas. They all fought with a delighted heart, having renounced all fear of life and who did never go away from the battlefield.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
त इमे कृतकर्माणः सर्व एव वनौकसः। धनरत्नप्रदानैश्च कर्मैषां सफलं कुरु॥
ta ime kṛtakarmāṇaḥ sarva eva vanaukasaḥ| dhanaratnapradānaiśca karmaiṣāṃ saphalaṃ kuru||
Do you, with a gift of riches and jewel, make good the work of these monkeys and bears who encompassed the accomplishment (of my end).
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
एवं संमानिताश्चैते नन्द्यमाना यथा त्वया। भविष्यन्ति कृतज्ञेन निवृता हरियूथपाः।७।।
evaṃ saṃmānitāścaite nandyamānā yathā tvayā| bhaviṣyanti kṛtajñena nivṛtā hariyūthapāḥ|7||
Being honoured and delighted by you grateful, all these leading monkeys shall repair (to their, respective quarters).
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
त्यागिनं संग्रहीतारं सानुक्रोशं जितेन्द्रियम्। सर्वे त्वामभिगच्छन्ति ततः संबोधयामि ते॥
tyāginaṃ saṃgrahītāraṃ sānukrośaṃ jitendriyam| sarve tvāmabhigacchanti tataḥ saṃbodhayāmi te||
(If you are found to be) sacrificing, self-controlled, compassionate and (the just) collector of revenues, all shall be attached to you. For this I do address you (thus).
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
हीनं रतिगुणैः सर्वैरभिहन्तारमाहवे। सेना त्यजति संविग्ना नृपतिं तं नरेश्वर॥
hīnaṃ ratiguṇaiḥ sarvairabhihantāramāhave| senā tyajati saṃvignā nṛpatiṃ taṃ nareśvara||
O lord of men, the soldiers, disgusted, renounce that king who is void of all royal accomplishments, and who uselessly slays soldiers in the conflict.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
एवमुक्तस्तु रामेण वानरांस्तान्विभीषणः। रत्नार्थसंविभागेन सर्वानेवाभ्यपूजयत्॥
evamuktastu rāmeṇa vānarāṃstānvibhīṣaṇaḥ| ratnārthasaṃvibhāgena sarvānevābhyapūjayat||
Being thus accosted by Rāma, Vibhīşaņa with a distribution of jewels and riches, honoured all those monkeys.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
ततस्तान्पूजितान्दृष्ट्वा रत्नाथैहरियूथपान्। आरुरोह तदा रामस्तद्विमानमनुत्तमम्॥ अङ्केनादाय वैदेही लज्जमानां मनस्विनीम्। लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा विक्रान्तेन धनुष्मता॥
tatastānpūjitāndṛṣṭvā ratnāthaihariyūthapān| āruroha tadā rāmastadvimānamanuttamam|| aṅkenādāya vaidehī lajjamānāṃ manasvinīm| lakṣmaṇena saha bhrātrā vikrāntena dhanuṣmatā||
Beholding all those leading monkeys worshipped with jewels and riches Rāma ascended that excellent car, taking the bashful, and high-minded Vaidehi on his lap and accompanied by his powerful brother Laksmana, a skilled bowman.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
अब्रवीत्स विमानस्थः पूजयन्सर्ववानरान्। सुग्रीवं च महावीर्य काकुत्स्थः सविभीषणम्॥
abravītsa vimānasthaḥ pūjayansarvavānarān| sugrīvaṃ ca mahāvīrya kākutsthaḥ savibhīṣaṇam||
Being stationed the Kakutstha honouring all the monkeys, the highly powerful Sugriva and Vibhisana, said.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
मित्रकार्य कृतमिदं भवद्भिनिरर्षभाः। अनुज्ञाता मया सर्वे यथेष्टं प्रतिगच्छत॥
mitrakārya kṛtamidaṃ bhavadbhinirarṣabhāḥ| anujñātā mayā sarve yatheṣṭaṃ pratigacchata||
O foremost of monkeys, you have performed a friendly service-it has been appreciated by medo you repair to your wished-for quarters.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
यत्तु कार्य वयस्येन स्निग्धेन च हितेन च। कृतं सुग्रीव तत्सर्वं भवता धर्मभीरुणा॥
yattu kārya vayasyena snigdhena ca hitena ca| kṛtaṃ sugrīva tatsarvaṃ bhavatā dharmabhīruṇā||
O Sugrīva, you, ever afraid of impiety, have performed all that a loving and well wishing friend should do.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
किष्किन्धां प्रति याह्याशु स्वसैन्येनाभिसंवृतः। स्वराज्ये वस लङ्कायां मया दत्ते विभीषण।। न त्वां धर्षयितुं शक्ताः सेन्ट्रा अपि दिवौकसः॥
kiṣkindhāṃ prati yāhyāśu svasainyenābhisaṃvṛtaḥ| svarājye vasa laṅkāyāṃ mayā datte vibhīṣaṇa|| na tvāṃ dharṣayituṃ śaktāḥ senṭrā api divaukasaḥ||
on car Do you, encircled by your army, proceed towards Kiskindhā. Do you, O Vibhisana live in your kingdom, Lankā, conferred upon you, by me. Not even the celestials, headed by Indra shall be able to assail you.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
अयोध्या प्रति यास्यामि राजधानी पितुर्मम। अभ्यनुज्ञातुमिच्छामि सर्वानामन्त्रयामि वः॥
ayodhyā prati yāsyāmi rājadhānī piturmama| abhyanujñātumicchāmi sarvānāmantrayāmi vaḥ||
I wish to return to Ayodhyā, the capital of my father's (Kingdom). I wish to obtain your permission (and for this, I have invited you all.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
एवमुक्तस्तु रामेण हरीन्द्रा हरयस्तथा। ऊचुः प्राञ्जलयः सर्वे राक्षसश्च विभीषणः॥
evamuktastu rāmeṇa harīndrā harayastathā| ūcuḥ prāñjalayaḥ sarve rākṣasaśca vibhīṣaṇaḥ||
Being thus addressed by Rāma, all the leading monkeys bears as well as the Rākşasa Vibhīşaņa said with folded hands.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
अयोध्यां गन्तुमिच्छामः सर्वात्रयतु नो भवान्। मुधुक्ता विचरिष्यामो वनान्युपवनानि च॥
ayodhyāṃ gantumicchāmaḥ sarvātrayatu no bhavān| mudhuktā vicariṣyāmo vanānyupavanāni ca||
We wish all to go to Ayodhyä. Do you take us. We shall all range with delight at forests and gardens.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
दृष्ट्वा त्वामभिषेकाहं कौसल्यामभिवाद्य च। अचिरादागमिष्यामः स्वगृहानृपसत्तम॥
dṛṣṭvā tvāmabhiṣekāhaṃ kausalyāmabhivādya ca| acirādāgamiṣyāmaḥ svagṛhānṛpasattama||
Beholding you installed and bowing to Kausalya, we shall soon return to our respective homes, O foremost of kings.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
एवमुक्तस्तु धर्मात्मा वानरैः सविभीषणैः। अब्रवीद्वानरान्रामः ससुग्रीवविभीषणान्॥
evamuktastu dharmātmā vānaraiḥ savibhīṣaṇaiḥ| abravīdvānarānrāmaḥ sasugrīvavibhīṣaṇān||
Being thus accosted by the monkeys with Vibhisana, the virtuous-souled Rama, spoke to them and Sugriva and Vibhisana, saying.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
प्रियाप्रियतरं लब्धं यदहं ससुहृज्जनः। सर्वैर्भवद्भिः सहितः प्रीतिं लप्स्ये पुरीं गतः॥
priyāpriyataraṃ labdhaṃ yadahaṃ sasuhṛjjanaḥ| sarvairbhavadbhiḥ sahitaḥ prītiṃ lapsye purīṃ gataḥ||
Dearer than the dear, I shall attain to, when returning my city, along with you all, I shall enjoy in the company of all my friends and relatives.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
क्षिप्रमारोह सुग्रीव विमानं सह वानरैः। त्वमप्यारोह सामात्यो राक्षसेन्द्र विभीषण॥
kṣipramāroha sugrīva vimānaṃ saha vānaraiḥ| tvamapyāroha sāmātyo rākṣasendra vibhīṣaṇa||
O Sugrīva, do you soon ascend the car along with the monkeys. Do you ascend too, O Vibhisana, lord of Raksasas, with all your courtiers.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
ततः स पुष्पकं दिव्यं सुग्रीवः सह वानरैः। आरुरोह मुदा युक्तः सामात्यश्च विभीषणः॥
tataḥ sa puṣpakaṃ divyaṃ sugrīvaḥ saha vānaraiḥ| āruroha mudā yuktaḥ sāmātyaśca vibhīṣaṇaḥ||
Thereupon ascended that celestial car Puş paka, Sugriva, greatly delighted with the monkeys and Vibhisana, with his courtiers.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
देवारूढेषु सर्वेषु कौबेरं परमासनम्। राघवेणाभ्यनुज्ञातमुत्पपात विहायसम्॥
devārūḍheṣu sarveṣu kauberaṃ paramāsanam| rāghaveṇābhyanujñātamutpapāta vihāyasam||
They all having got up, the excellent car, of Kuvera at the command of Raghava, rose up in the welkin.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
खगतेन विमानेन हंसयुक्तेन भास्वता। प्रहृष्टश्च प्रतीतश्च बभौ रामः कुबेरवत्॥
khagatena vimānena haṃsayuktena bhāsvatā| prahṛṣṭaśca pratītaśca babhau rāmaḥ kuberavat||
And in that car coursing at will land drawn by effulgent ganders, Rāma greatly delighted appeared like Kuvera (himself).
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
ते सर्वे वानरांश्च राक्षसाश्च महाबलाः। यथासुखमसंबाधं दिव्ये तस्मिन्नुपाविशन्॥
te sarve vānarāṃśca rākṣasāśca mahābalāḥ| yathāsukhamasaṃbādhaṃ divye tasminnupāviśan||
All the monkeys, bears and the highly powerful Rákşasas sat in that celestial car unobstructed and at their pleasure.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)