All Chapters
Valmiki Ramayana — Kishkindha Kanda · Chapter 20

Kishkindha Kanda, Sarga 20

किष्किन्धाकाण्डः सर्गः 20

24 verses

रामचापविसृष्टेन शरेणान्तकरेण तम्। दृष्ट्वा विनिहतं भूमौ तारा ताराधिपानना॥ सा समासाद्य भर्तारं पर्यष्वजत भामिनी। इषुणाभिहतं दृष्ट्वा वालिनं कुञ्जरोपमम्॥ वानरं पर्वतेन्द्राभं शोकसंतप्तमानसा। तारा तरुमिवोन्मूलं पर्यदेवयतातुरा॥

rāmacāpavisṛṣṭena śareṇāntakareṇa tam| dṛṣṭvā vinihataṃ bhūmau tārā tārādhipānanā|| sā samāsādya bhartāraṃ paryaṣvajata bhāminī| iṣuṇābhihataṃ dṛṣṭvā vālinaṃ kuñjaropamam|| vānaraṃ parvatendrābhaṃ śokasaṃtaptamānasā| tārā tarumivonmūlaṃ paryadevayatāturā||

Beholding her husband lying dead on the ground with the life-destroying shafts of Rama, Tārā, having a moon-like countenance, approaching, embraced him. And seeing him slain with shafts like to an elephant, resembling a lord mountains and an uprooted tree, Tārā, racked with grief began to bewail.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

रणे दारुणविक्रान्त प्रवीर प्लवतां वर। किमिदानों पुरोभागामद्य त्वं नाभिभाषसे॥

raṇe dāruṇavikrānta pravīra plavatāṃ vara| kimidānoṃ purobhāgāmadya tvaṃ nābhibhāṣase||

O hero, O foremost of monkeys, O powerful one, O you terrible in warfare, why did you not welcome me to-day who am guilty of some iniquity by you?

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

उत्तिष्ठ हरिशार्दूल भजस्व शयनोत्तमम्। नैवंविधाः शेरते हि भूमौ नृपतिसत्तमाः॥

uttiṣṭha hariśārdūla bhajasva śayanottamam| naivaṃvidhāḥ śerate hi bhūmau nṛpatisattamāḥ||

Rise, O best of monkeys, and lie down on a better bed; monarchs do not stretch themselves on earth.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

अतीव खलु ते कान्ता वसुधा वसुधाधिप। गतासुरपि तां गात्रैर्मा विहाय निषेवसे॥

atīva khalu te kāntā vasudhā vasudhādhipa| gatāsurapi tāṃ gātrairmā vihāya niṣevase||

O lord of earth, indeed earth is your favourite wife; since renouncing me, you, though dead, are serving her with your body.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

व्यक्तमद्य त्वया वीर धर्मतः सम्प्रवर्तता। किष्किन्धेव पुरी रम्या स्वर्गमार्गे विनिर्मिता ॥

vyaktamadya tvayā vīra dharmataḥ sampravartatā| kiṣkindheva purī ramyā svargamārge vinirmitā ||

Evident it is, O hero, that while engaged in a lawful conflict, you hadst created another city of Kiskindha, in the region of the celestials.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

यान्यस्माभिस्त्वया सार्धं वनेषु मधुगन्धिषु। विहतानि त्वया काले तेषामुपरमः कृतः॥

yānyasmābhistvayā sārdhaṃ vaneṣu madhugandhiṣu| vihatāni tvayā kāle teṣāmuparamaḥ kṛtaḥ||

All your enjoyments with me in nectarsmelling woods, have been brought to a close.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

निरानन्दा निराशाहं निमग्ना शोकसागरे। त्वयि पञ्चत्वमापन्ने महायूथपयूथपे॥

nirānandā nirāśāhaṃ nimagnā śokasāgare| tvayi pañcatvamāpanne mahāyūthapayūthape||

You, the lord of monkey-herds, being slain, I am deprived of joy and hope and am sunk in the abyss of grief.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

हृदयं सुस्थितं मह्यं दृष्ट्वा निपतितं भुवि। यन्न शोकाभिसंतप्तं स्फुटतेऽद्य सहस्रधा ॥

hṛdayaṃ susthitaṃ mahyaṃ dṛṣṭvā nipatitaṃ bhuvi| yanna śokābhisaṃtaptaṃ sphuṭate'dya sahasradhā ||

Forsooth, my heart is uncommon hard, since beholding you on the ground it has not been sundered into thousand pieces being overwhelmed with grief.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

सुग्रीवस्य त्वया भार्या हृता स च विवासितः। यत् तत् तस्य त्वया व्युष्टिः प्राप्तेयं प्लवगाधिप।।११।

sugrīvasya tvayā bhāryā hṛtā sa ca vivāsitaḥ| yat tat tasya tvayā vyuṣṭiḥ prāpteyaṃ plavagādhipa||11|

Sugrīva's wife was carried away and banished by you and this is the result of your action, O foremost of monkeys.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

निःश्रेयसपरा मोहात् त्वया चाहं विगर्हिता। यैषाऽब्रुवं हितं वाक्यं वानरेन्द्र हितैषिणी॥

niḥśreyasaparā mohāt tvayā cāhaṃ vigarhitā| yaiṣā'bruvaṃ hitaṃ vākyaṃ vānarendra hitaiṣiṇī||

O lord of monkeys, out of your ignorance you didst neglect all my well meaning words which I said, being intent on your welfare and benefit.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

रूपयौवनदृप्तानां दक्षिणानां च मानद। नूनमप्सरसामार्य चित्तानि प्रमथिष्यसि ॥

rūpayauvanadṛptānāṃ dakṣiṇānāṃ ca mānada| nūnamapsarasāmārya cittāni pramathiṣyasi ||

O worshipful one, you shall captivate today, the hearts of the dextrous Apsarās, proud of their youth and beauty.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

कालो नि:संशयो नूनं जीवितान्तकरस्तव। बलाद् येनावपन्नोऽसि सुग्रीवस्यावशो वशम्॥

kālo ni:saṃśayo nūnaṃ jīvitāntakarastava| balād yenāvapanno'si sugrīvasyāvaśo vaśam||

Forsooth, you had been by force brought under the control of Kāla, since you had been discomfited by Sugrīva, albeit you are above the control of others.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

अस्थाने वालिनं हत्वा युध्यमानं परेण च। स संतप्यति काकुत्स्थः कृत्वा कर्म सुगर्हितम्।।१५।

asthāne vālinaṃ hatvā yudhyamānaṃ pareṇa ca| sa saṃtapyati kākutsthaḥ kṛtvā karma sugarhitam||15|

Destroying Vāli unseasonably, while engaged in conflict with another person, and perpetrating such an iniquitous deed Kākutstha does never relent.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

वैधव्यं शोकसंतापं कृपणाकृपणा सती। अदुःखोपचिता पूर्वं वर्तयिष्याम्यनाथवत्॥

vaidhavyaṃ śokasaṃtāpaṃ kṛpaṇākṛpaṇā satī| aduḥkhopacitā pūrvaṃ vartayiṣyāmyanāthavat||

Unused to miseries before how shall I, being an object commiseration, put up like one helpless, with my widow-hood and grief.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

लालितश्चाङ्गदो वीरः सुकुमारः सुखोचितः। वत्स्यते कामवस्था मे पितृव्ये क्रोधमूर्छिते॥

lālitaścāṅgado vīraḥ sukumāraḥ sukhocitaḥ| vatsyate kāmavasthā me pitṛvye krodhamūrchite||

How shall the heroic and youthful Angada, brought up in luxury and happiness, be regarded by his uncle, senseless with wrath?

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

कुरुष्व पितरं पुत्र सुदृष्टं धर्मवत्सलम्। दुर्लभं दर्शनं तस्य तव वत्स भविष्यति॥

kuruṣva pitaraṃ putra sudṛṣṭaṃ dharmavatsalam| durlabhaṃ darśanaṃ tasya tava vatsa bhaviṣyati||

Do you cast for good, O my son, your looks towards your pious sire, for since now it will be hard for you to see him again.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

समाश्वासय पुवं त्वं संदेश संदिशस्व मे। मूर्ध्नि चैनं समाघ्राय प्रवासं प्रस्थितो ह्यसि ॥

samāśvāsaya puvaṃ tvaṃ saṃdeśa saṃdiśasva me| mūrdhni cainaṃ samāghrāya pravāsaṃ prasthito hyasi ||

Do you console your son, favour me with orders, smell his head, as you are going to journey in a foreign land.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

रामेण हि महत् कर्म कृतं त्वामभिनिघ्नता। आनृण्यं तु गतं तस्य सुग्रीवस्य प्रतिश्रवे॥

rāmeṇa hi mahat karma kṛtaṃ tvāmabhinighnatā| ānṛṇyaṃ tu gataṃ tasya sugrīvasya pratiśrave||

By destroying you, Rāma, has performed a great action, since by this he has been released from his vow to Sugriva.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

सकामो भव सुग्रीव रुमां त्वं प्रतिपत्स्यसे। भुझ्व राज्यमनुद्विग्नः शस्तो भ्राता रिपुस्तव॥

sakāmo bhava sugrīva rumāṃ tvaṃ pratipatsyase| bhujhva rājyamanudvignaḥ śasto bhrātā ripustava||

O Sugrīva, do you gain your ends and get back your Rumā, devoid of anxiety do you govern your kingdom-your enemy, the brother has been slain.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

किं मामेवं प्रलपती प्रियां त्वं नाभिभाषसे। इमाः पश्य वरा बढ्यो भार्यास्ते वानरेश्वर ॥

kiṃ māmevaṃ pralapatī priyāṃ tvaṃ nābhibhāṣase| imāḥ paśya varā baḍhyo bhāryāste vānareśvara ||

O lord of monkeys, why did you not welcome me, your beloved spouse, who am bewailing thus? Behold, your other wives are also mourning in the same wise.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

तस्या विलपितं श्रुत्वा वानर्याः सर्वतश्च ताः। परिगृह्याङ्गदं दीना दुःखार्ताः प्रतिचुक्रुशुः॥

tasyā vilapitaṃ śrutvā vānaryāḥ sarvataśca tāḥ| parigṛhyāṅgadaṃ dīnā duḥkhārtāḥ praticukruśuḥ||

Hearing the bewailings of that she-monkey, others, taking Angada, distressed and overwhelmed with grief, began to cry piteously.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

किमङ्गदं साङ्गदवीरबाहो विहाय यातोऽसि चिरं प्रवासम्। न युक्तमेवं गुणसंनिकृष्टं विहाय पुत्रं प्रियचारुवेषम्॥

kimaṅgadaṃ sāṅgadavīrabāho vihāya yāto'si ciraṃ pravāsam| na yuktamevaṃ guṇasaṃnikṛṣṭaṃ vihāya putraṃ priyacāruveṣam||

O hero, having Arigada on your arms, why are you proceeding on a journey for good in a foreign land leaving behind (your son) Angada. It does not behove you (to leave aside) your dear son, gifted with diverse accomplishments and wearing a charming and beautiful cloth.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

यद्यप्रियं किंचिदसम्प्रधार्य कृतं मया स्यात् तव दीर्घबाहो। क्षमस्व मे तद्धरिवंशनाथ व्रजामि मूर्धा तव वीर पादौ ॥

yadyapriyaṃ kiṃcidasampradhārya kṛtaṃ mayā syāt tava dīrghabāho| kṣamasva me taddharivaṃśanātha vrajāmi mūrdhā tava vīra pādau ||

you of long arms, O lord of monkeys, if I have offended you in any way, do you forgive me, after ascertaining my crime.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

तथा तु तारा करुणं रुदन्ती भर्तुः समीपे सह वानरीभिः। व्यवस्यत प्रायमनिन्द्यवर्णा उपोपवेष्टं भुवि यत्र वाली॥

tathā tu tārā karuṇaṃ rudantī bhartuḥ samīpe saha vānarībhiḥ| vyavasyata prāyamanindyavarṇā upopaveṣṭaṃ bhuvi yatra vālī||

O hero, I touch your feet with my head. Bewailing thus piteously with other sbemonkeys, Tārā, having a blameless countenance, stationing herself where Vāli was, resolved to put an end to her being by fastings.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)