स वानरमहाराजः शयानः शरपीडितः। प्रत्युक्तो हेतुमद्वाक्यैर्नोत्तरं प्रतिपद्यत ॥
sa vānaramahārājaḥ śayānaḥ śarapīḍitaḥ| pratyukto hetumadvākyairnottaraṃ pratipadyata ||
Being thus accosted with reasonable words, that lord, of monkeys, lying on the ground and wounded with shafts, gave no reply.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
अश्मभिः परिभिन्नाङ्गः पादपैराहतो भृशम्। रामबाणेन चाक्रान्तो जीवितान्ते मुमोह सः॥
aśmabhiḥ paribhinnāṅgaḥ pādapairāhato bhṛśam| rāmabāṇena cākrānto jīvitānte mumoha saḥ||
Having his limbs dissevered by stones, being struck with trees and wounded by Rama's shaft, he became senseless at the approach of death.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
तं भार्या बाणमोक्षेण रामदत्तेन संयुगे। हतं प्लवगशार्दूलं तारा शुश्राव वालिनम्॥
taṃ bhāryā bāṇamokṣeṇa rāmadattena saṃyuge| hataṃ plavagaśārdūlaṃ tārā śuśrāva vālinam||
His spouse Tārā heard that Váli, the foremost of monkeys, had been killed in the conflict by Rāma's shaft.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
सा सपुत्रापियं श्रुत्वा वधं भर्तुः सुदारुणम्। निष्पपात भृशं तस्मादुद्विग्ना गिरिकन्दरात्॥
sā saputrāpiyaṃ śrutvā vadhaṃ bhartuḥ sudāruṇam| niṣpapāta bhṛśaṃ tasmādudvignā girikandarāt||
Hearing the heart-rending news of her husband's demise, she, big with a child, issued out of the mountain cave with a troubled heart.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
ये त्वङ्गदपरीवारा वानरा हि महाबलाः। ते सकार्मुकमालोक्य रामं त्रस्ताः प्रदुद्रुवुः॥
ye tvaṅgadaparīvārā vānarā hi mahābalāḥ| te sakārmukamālokya rāmaṃ trastāḥ pradudruvuḥ||
And beholding Rāma with a bow in his hand, the mighty monkeys, followers of Angada, fled away, terrified.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
सा ददर्श ततस्त्रस्तान् हरीनापततो द्रुतम्। यूथादिव परिभ्रष्टान् मृगान् निहतयूथपान्॥
sā dadarśa tatastrastān harīnāpatato drutam| yūthādiva paribhraṣṭān mṛgān nihatayūthapān||
Thereupon Tārā observed those monkeys flying away terrified like to deer alienated from their herd, having lost their king.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
तानुवाच समासाद्य दुःखितान् दुःखिता सती। रामवित्रासितान् सर्वाननुबद्धानिवेषुभिः॥
tānuvāca samāsādya duḥkhitān duḥkhitā satī| rāmavitrāsitān sarvānanubaddhāniveṣubhiḥ||
The chaste lady, racked with sorrow, spoke to those monkeys, afraid of Rāma, wounded with shafts and exercised with grief, saying,
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
वानरा राजसिंहस्य यस्य यूयं पुरःसराः। तं विहाय सुवित्रस्ताः कस्माद् द्रवत दुर्गताः॥
vānarā rājasiṃhasya yasya yūyaṃ puraḥsarāḥ| taṃ vihāya suvitrastāḥ kasmād dravata durgatāḥ||
O monkeys, why are you flying away, terrified and distressed, leaving behind that foremost of kings before whom you were used to fight?
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
राज्यहेतोः स चेद् भ्राता भ्रात्राक्रूरेण पातितः। रामेण प्रसृतैर्दूरान्मार्गणैर्दूरपातिभिः॥
rājyahetoḥ sa ced bhrātā bhrātrākrūreṇa pātitaḥ| rāmeṇa prasṛtairdūrānmārgaṇairdūrapātibhiḥ||
Hath Vāli been killed by Rāma, waiting at a distance with fleet and distant-coursing shafts, being requested by Sugrīva for kingdom?
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
कपिपत्न्या वचः श्रुत्वा कपयः कामरूपिणः। प्राप्तकालमविश्लिष्टमूचुर्वचनमङ्गनाम्॥
kapipatnyā vacaḥ śrutvā kapayaḥ kāmarūpiṇaḥ| prāptakālamaviśliṣṭamūcurvacanamaṅganām||
Hearing the words of that wife of the monkey, they, wearing shapes at will, addressed that damsel with words, worthy of being said on that occasion,
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
जीवपुत्रे निवर्तस्व पुत्र रक्षस्व चाङ्गदम्। अन्तको रामरूपेण हत्वा नयति वालिनम्॥
jīvaputre nivartasva putra rakṣasva cāṅgadam| antako rāmarūpeṇa hatvā nayati vālinam||
O you, having your son alive, do you go back and bring up your son Angada. Death himself, under Rāma's semblance, has snatched away Vāli.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
क्षिप्रान् वृक्षान् समाविध्य विपुलाश्च तथा शिला:। वाली वज्रसमैर्बाणैर्वज्रेणेव निपातितः॥
kṣiprān vṛkṣān samāvidhya vipulāśca tathā śilā:| vālī vajrasamairbāṇairvajreṇeva nipātitaḥ||
He was killed by (Rāma's) shafts, resembling thunderbolts as if clapped by thunder itself, having bored trees and big stones (hurled by Vali).
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
अभिभूतमिदं सर्वं विद्रुतं वानरं बलम्। अस्मिन् प्लवगशार्दूले हते शक्रसमप्रभे॥
abhibhūtamidaṃ sarvaṃ vidrutaṃ vānaraṃ balam| asmin plavagaśārdūle hate śakrasamaprabhe||
That king of monkeys, having Sakra's prowess, being made away with this host of monkeys have been taking to their heels being overwhelmed with consternation.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
रक्ष्यतां नगरी शूरैरङ्गदश्चाभिषिच्यताम्। पदस्थं वालिनः पुत्रं भजिष्यन्ति प्लवङ्गमाः॥
rakṣyatāṃ nagarī śūrairaṅgadaścābhiṣicyatām| padasthaṃ vālinaḥ putraṃ bhajiṣyanti plavaṅgamāḥ||
Let the heroes defend the city and install Angada on the throne. And on his being installed the monkeys shall serve Vāli's son.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
अथवा रुचितं स्थानमिह ते रुचिरानने। आविशन्ति च दुर्गाणि क्षिप्रमद्यैव वानराः॥ अभार्याः सहभार्याश्च सन्त्यत्र वनचारिणः। लुब्धेभ्यो विप्रलब्धेभ्यस्तेभ्यो नः सुमहद्भयम्॥
athavā rucitaṃ sthānamiha te rucirānane| āviśanti ca durgāṇi kṣipramadyaiva vānarāḥ|| abhāryāḥ sahabhāryāśca santyatra vanacāriṇaḥ| lubdhebhyo vipralabdhebhyastebhyo naḥ sumahadbhayam||
O you having a fine countenance, the monkeys shall enter this stronghold, although it is a favourite place with you. Herein dwell many forest-rangers, wifeless and having wives. And we are really afraid of them, avaricious, and formerly deprived of their wealth by us.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
अल्पान्तरगतानां तु श्रुत्वा वचनमङ्गना। आत्मनः प्रतिरूपं सा बभाषे चारुहासिनी॥
alpāntaragatānāṃ tu śrutvā vacanamaṅganā| ātmanaḥ pratirūpaṃ sā babhāṣe cāruhāsinī||
Hearing those words of the monkeys, lying at a little distance, that lady, smiling sweet, spoke to them, words worthy of herself.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
पुत्रेण मम किं कार्य राज्येनापि किमात्मना। कपिसिंहे महाभागे तस्मिन् भर्तरि नश्यति ॥
putreṇa mama kiṃ kārya rājyenāpi kimātmanā| kapisiṃhe mahābhāge tasmin bhartari naśyati ||
That great lord of monkeys, my husband, being dead, what shall I do with my son, my kingdom and myself?
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
पादमूलं गमिष्यामि तस्यैवाहं महात्मनः। योऽसौ रामप्रयुक्तेन शरेण विनिपातितः॥
pādamūlaṃ gamiṣyāmi tasyaivāhaṃ mahātmanaḥ| yo'sau rāmaprayuktena śareṇa vinipātitaḥ||
I shall place myself at the feet of that highsouled one, who has been killed by Rama's shaft.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
एवमुक्त्वा प्रदुद्राव रुदती शोकमूर्छिता। शिरश्चोरश्च बाहुभ्यां दुःखेन समभिघ्नती॥
evamuktvā pradudrāva rudatī śokamūrchitā| śiraścoraśca bāhubhyāṃ duḥkhena samabhighnatī||
Having said this, (Tara) proceeded, overwhelmed with grief, weeping and striking her head with her hands.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
सा व्रजन्ती ददर्शाथ पतिं निपतितं भुवि। हन्तारं दानवेन्द्राणां समरेष्वनिवर्तिनाम् ॥ क्षेप्तारं पर्वतेन्द्राणां वज्राणामिव वासवम्। महावातसमाविष्टं महामेघौघनि:स्वनम् ॥ शक्रतुल्यपराक्रान्तं वृष्ट्वेवोपरतं धनम्। नर्दन्तं नर्दतां भीमं शूरं शूरेण पातितम्। शार्दूलेनामिषस्यार्थे मृगराजमिवाहतम्॥ अर्चितं सर्वलोकस्य सपताकं सवेदिकम्। नागहेतोः सुपर्णेन चैत्यमुन्मथितं यथा ॥
sā vrajantī dadarśātha patiṃ nipatitaṃ bhuvi| hantāraṃ dānavendrāṇāṃ samareṣvanivartinām || kṣeptāraṃ parvatendrāṇāṃ vajrāṇāmiva vāsavam| mahāvātasamāviṣṭaṃ mahāmeghaughani:svanam || śakratulyaparākrāntaṃ vṛṣṭvevoparataṃ dhanam| nardantaṃ nardatāṃ bhīmaṃ śūraṃ śūreṇa pātitam| śārdūlenāmiṣasyārthe mṛgarājamivāhatam|| arcitaṃ sarvalokasya sapatākaṃ savedikam| nāgahetoḥ suparṇena caityamunmathitaṃ yathā ||
While proceeding, she espied her husband lying on the ground like to the destroyer of the lords of monkeys who have never been discomfited in a battle field, hurling mountains like to Väsava hurling thunderbolts; emitting a roar like to a big cloud assisted by a mighty wind; resembling Sakra in prowess and like to a cloud accompanied by rain; the repressor of repressor; a mighty hero discomfited by an equally powerful one; like to a lion killed by a tiger for flesh; worshipped of all men; like to a caitya*, adorned with pennons and altars, scattered and broken by Garuda with a view to kill serpents. *A pile of stones.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
अवष्टभ्यावतिष्ठन्तं ददर्श धनुरूर्जितम्। रामं रामानुजं चैव भर्तुश्चैव तथानुजम्॥
avaṣṭabhyāvatiṣṭhantaṃ dadarśa dhanurūrjitam| rāmaṃ rāmānujaṃ caiva bhartuścaiva tathānujam||
She espied Rāma reclining his person on a mighty bow, his younger brother and her husband's younger brother.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
तानतीत्य समासाद्य भर्तारं निहतं रणे। समीक्ष्य व्यथिता भूमौ सम्भ्रान्ता निपपात ह॥
tānatītya samāsādya bhartāraṃ nihataṃ raṇe| samīkṣya vyathitā bhūmau sambhrāntā nipapāta ha||
Passing them by and getting at her husband and beholding him killed in battle, she, losing her sense, fell down to the ground.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
सुप्तेव पुनरुत्थाय आर्यपुत्रेति वादिनी। रुरोद सा पतिं दृष्ट्वा संवीतं मृत्युदामभिः॥
supteva punarutthāya āryaputreti vādinī| ruroda sā patiṃ dṛṣṭvā saṃvītaṃ mṛtyudāmabhiḥ||
And thereupon rising again like one asleep, she, beholding her husband engarlanded by death, cried aloud, exclaiming O son of worshipful sire.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
तामवेक्ष्य तु सुग्रीवः क्रोशन्ती कुररीमिव । विषादमगमत् कष्टं दृष्ट्वा चाङ्गदमागतम्॥
tāmavekṣya tu sugrīvaḥ krośantī kurarīmiva | viṣādamagamat kaṣṭaṃ dṛṣṭvā cāṅgadamāgatam||
And beholding Tārā like to a she-elephant and Angada, bewailing in this wise, Sugrīva attained to an excess of grief.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)