All Chapters
Valmiki Ramayana — Kishkindha Kanda · Chapter 19

Kishkindha Kanda, Sarga 19

किष्किन्धाकाण्डः सर्गः 19

24 verses

स वानरमहाराजः शयानः शरपीडितः। प्रत्युक्तो हेतुमद्वाक्यैर्नोत्तरं प्रतिपद्यत ॥

sa vānaramahārājaḥ śayānaḥ śarapīḍitaḥ| pratyukto hetumadvākyairnottaraṃ pratipadyata ||

Being thus accosted with reasonable words, that lord, of monkeys, lying on the ground and wounded with shafts, gave no reply.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

अश्मभिः परिभिन्नाङ्गः पादपैराहतो भृशम्। रामबाणेन चाक्रान्तो जीवितान्ते मुमोह सः॥

aśmabhiḥ paribhinnāṅgaḥ pādapairāhato bhṛśam| rāmabāṇena cākrānto jīvitānte mumoha saḥ||

Having his limbs dissevered by stones, being struck with trees and wounded by Rama's shaft, he became senseless at the approach of death.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

तं भार्या बाणमोक्षेण रामदत्तेन संयुगे। हतं प्लवगशार्दूलं तारा शुश्राव वालिनम्॥

taṃ bhāryā bāṇamokṣeṇa rāmadattena saṃyuge| hataṃ plavagaśārdūlaṃ tārā śuśrāva vālinam||

His spouse Tārā heard that Váli, the foremost of monkeys, had been killed in the conflict by Rāma's shaft.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

सा सपुत्रापियं श्रुत्वा वधं भर्तुः सुदारुणम्। निष्पपात भृशं तस्मादुद्विग्ना गिरिकन्दरात्॥

sā saputrāpiyaṃ śrutvā vadhaṃ bhartuḥ sudāruṇam| niṣpapāta bhṛśaṃ tasmādudvignā girikandarāt||

Hearing the heart-rending news of her husband's demise, she, big with a child, issued out of the mountain cave with a troubled heart.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

ये त्वङ्गदपरीवारा वानरा हि महाबलाः। ते सकार्मुकमालोक्य रामं त्रस्ताः प्रदुद्रुवुः॥

ye tvaṅgadaparīvārā vānarā hi mahābalāḥ| te sakārmukamālokya rāmaṃ trastāḥ pradudruvuḥ||

And beholding Rāma with a bow in his hand, the mighty monkeys, followers of Angada, fled away, terrified.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

सा ददर्श ततस्त्रस्तान् हरीनापततो द्रुतम्। यूथादिव परिभ्रष्टान् मृगान् निहतयूथपान्॥

sā dadarśa tatastrastān harīnāpatato drutam| yūthādiva paribhraṣṭān mṛgān nihatayūthapān||

Thereupon Tārā observed those monkeys flying away terrified like to deer alienated from their herd, having lost their king.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

तानुवाच समासाद्य दुःखितान् दुःखिता सती। रामवित्रासितान् सर्वाननुबद्धानिवेषुभिः॥

tānuvāca samāsādya duḥkhitān duḥkhitā satī| rāmavitrāsitān sarvānanubaddhāniveṣubhiḥ||

The chaste lady, racked with sorrow, spoke to those monkeys, afraid of Rāma, wounded with shafts and exercised with grief, saying,

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

वानरा राजसिंहस्य यस्य यूयं पुरःसराः। तं विहाय सुवित्रस्ताः कस्माद् द्रवत दुर्गताः॥

vānarā rājasiṃhasya yasya yūyaṃ puraḥsarāḥ| taṃ vihāya suvitrastāḥ kasmād dravata durgatāḥ||

O monkeys, why are you flying away, terrified and distressed, leaving behind that foremost of kings before whom you were used to fight?

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

राज्यहेतोः स चेद् भ्राता भ्रात्राक्रूरेण पातितः। रामेण प्रसृतैर्दूरान्मार्गणैर्दूरपातिभिः॥

rājyahetoḥ sa ced bhrātā bhrātrākrūreṇa pātitaḥ| rāmeṇa prasṛtairdūrānmārgaṇairdūrapātibhiḥ||

Hath Vāli been killed by Rāma, waiting at a distance with fleet and distant-coursing shafts, being requested by Sugrīva for kingdom?

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

कपिपत्न्या वचः श्रुत्वा कपयः कामरूपिणः। प्राप्तकालमविश्लिष्टमूचुर्वचनमङ्गनाम्॥

kapipatnyā vacaḥ śrutvā kapayaḥ kāmarūpiṇaḥ| prāptakālamaviśliṣṭamūcurvacanamaṅganām||

Hearing the words of that wife of the monkey, they, wearing shapes at will, addressed that damsel with words, worthy of being said on that occasion,

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

जीवपुत्रे निवर्तस्व पुत्र रक्षस्व चाङ्गदम्। अन्तको रामरूपेण हत्वा नयति वालिनम्॥

jīvaputre nivartasva putra rakṣasva cāṅgadam| antako rāmarūpeṇa hatvā nayati vālinam||

O you, having your son alive, do you go back and bring up your son Angada. Death himself, under Rāma's semblance, has snatched away Vāli.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

क्षिप्रान् वृक्षान् समाविध्य विपुलाश्च तथा शिला:। वाली वज्रसमैर्बाणैर्वज्रेणेव निपातितः॥

kṣiprān vṛkṣān samāvidhya vipulāśca tathā śilā:| vālī vajrasamairbāṇairvajreṇeva nipātitaḥ||

He was killed by (Rāma's) shafts, resembling thunderbolts as if clapped by thunder itself, having bored trees and big stones (hurled by Vali).

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

अभिभूतमिदं सर्वं विद्रुतं वानरं बलम्। अस्मिन् प्लवगशार्दूले हते शक्रसमप्रभे॥

abhibhūtamidaṃ sarvaṃ vidrutaṃ vānaraṃ balam| asmin plavagaśārdūle hate śakrasamaprabhe||

That king of monkeys, having Sakra's prowess, being made away with this host of monkeys have been taking to their heels being overwhelmed with consternation.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

रक्ष्यतां नगरी शूरैरङ्गदश्चाभिषिच्यताम्। पदस्थं वालिनः पुत्रं भजिष्यन्ति प्लवङ्गमाः॥

rakṣyatāṃ nagarī śūrairaṅgadaścābhiṣicyatām| padasthaṃ vālinaḥ putraṃ bhajiṣyanti plavaṅgamāḥ||

Let the heroes defend the city and install Angada on the throne. And on his being installed the monkeys shall serve Vāli's son.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

अथवा रुचितं स्थानमिह ते रुचिरानने। आविशन्ति च दुर्गाणि क्षिप्रमद्यैव वानराः॥ अभार्याः सहभार्याश्च सन्त्यत्र वनचारिणः। लुब्धेभ्यो विप्रलब्धेभ्यस्तेभ्यो नः सुमहद्भयम्॥

athavā rucitaṃ sthānamiha te rucirānane| āviśanti ca durgāṇi kṣipramadyaiva vānarāḥ|| abhāryāḥ sahabhāryāśca santyatra vanacāriṇaḥ| lubdhebhyo vipralabdhebhyastebhyo naḥ sumahadbhayam||

O you having a fine countenance, the monkeys shall enter this stronghold, although it is a favourite place with you. Herein dwell many forest-rangers, wifeless and having wives. And we are really afraid of them, avaricious, and formerly deprived of their wealth by us.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

अल्पान्तरगतानां तु श्रुत्वा वचनमङ्गना। आत्मनः प्रतिरूपं सा बभाषे चारुहासिनी॥

alpāntaragatānāṃ tu śrutvā vacanamaṅganā| ātmanaḥ pratirūpaṃ sā babhāṣe cāruhāsinī||

Hearing those words of the monkeys, lying at a little distance, that lady, smiling sweet, spoke to them, words worthy of herself.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

पुत्रेण मम किं कार्य राज्येनापि किमात्मना। कपिसिंहे महाभागे तस्मिन् भर्तरि नश्यति ॥

putreṇa mama kiṃ kārya rājyenāpi kimātmanā| kapisiṃhe mahābhāge tasmin bhartari naśyati ||

That great lord of monkeys, my husband, being dead, what shall I do with my son, my kingdom and myself?

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

पादमूलं गमिष्यामि तस्यैवाहं महात्मनः। योऽसौ रामप्रयुक्तेन शरेण विनिपातितः॥

pādamūlaṃ gamiṣyāmi tasyaivāhaṃ mahātmanaḥ| yo'sau rāmaprayuktena śareṇa vinipātitaḥ||

I shall place myself at the feet of that highsouled one, who has been killed by Rama's shaft.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

एवमुक्त्वा प्रदुद्राव रुदती शोकमूर्छिता। शिरश्चोरश्च बाहुभ्यां दुःखेन समभिघ्नती॥

evamuktvā pradudrāva rudatī śokamūrchitā| śiraścoraśca bāhubhyāṃ duḥkhena samabhighnatī||

Having said this, (Tara) proceeded, overwhelmed with grief, weeping and striking her head with her hands.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

सा व्रजन्ती ददर्शाथ पतिं निपतितं भुवि। हन्तारं दानवेन्द्राणां समरेष्वनिवर्तिनाम् ॥ क्षेप्तारं पर्वतेन्द्राणां वज्राणामिव वासवम्। महावातसमाविष्टं महामेघौघनि:स्वनम् ॥ शक्रतुल्यपराक्रान्तं वृष्ट्वेवोपरतं धनम्। नर्दन्तं नर्दतां भीमं शूरं शूरेण पातितम्। शार्दूलेनामिषस्यार्थे मृगराजमिवाहतम्॥ अर्चितं सर्वलोकस्य सपताकं सवेदिकम्। नागहेतोः सुपर्णेन चैत्यमुन्मथितं यथा ॥

sā vrajantī dadarśātha patiṃ nipatitaṃ bhuvi| hantāraṃ dānavendrāṇāṃ samareṣvanivartinām || kṣeptāraṃ parvatendrāṇāṃ vajrāṇāmiva vāsavam| mahāvātasamāviṣṭaṃ mahāmeghaughani:svanam || śakratulyaparākrāntaṃ vṛṣṭvevoparataṃ dhanam| nardantaṃ nardatāṃ bhīmaṃ śūraṃ śūreṇa pātitam| śārdūlenāmiṣasyārthe mṛgarājamivāhatam|| arcitaṃ sarvalokasya sapatākaṃ savedikam| nāgahetoḥ suparṇena caityamunmathitaṃ yathā ||

While proceeding, she espied her husband lying on the ground like to the destroyer of the lords of monkeys who have never been discomfited in a battle field, hurling mountains like to Väsava hurling thunderbolts; emitting a roar like to a big cloud assisted by a mighty wind; resembling Sakra in prowess and like to a cloud accompanied by rain; the repressor of repressor; a mighty hero discomfited by an equally powerful one; like to a lion killed by a tiger for flesh; worshipped of all men; like to a caitya*, adorned with pennons and altars, scattered and broken by Garuda with a view to kill serpents. *A pile of stones.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

अवष्टभ्यावतिष्ठन्तं ददर्श धनुरूर्जितम्। रामं रामानुजं चैव भर्तुश्चैव तथानुजम्॥

avaṣṭabhyāvatiṣṭhantaṃ dadarśa dhanurūrjitam| rāmaṃ rāmānujaṃ caiva bhartuścaiva tathānujam||

She espied Rāma reclining his person on a mighty bow, his younger brother and her husband's younger brother.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

तानतीत्य समासाद्य भर्तारं निहतं रणे। समीक्ष्य व्यथिता भूमौ सम्भ्रान्ता निपपात ह॥

tānatītya samāsādya bhartāraṃ nihataṃ raṇe| samīkṣya vyathitā bhūmau sambhrāntā nipapāta ha||

Passing them by and getting at her husband and beholding him killed in battle, she, losing her sense, fell down to the ground.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

सुप्तेव पुनरुत्थाय आर्यपुत्रेति वादिनी। रुरोद सा पतिं दृष्ट्वा संवीतं मृत्युदामभिः॥

supteva punarutthāya āryaputreti vādinī| ruroda sā patiṃ dṛṣṭvā saṃvītaṃ mṛtyudāmabhiḥ||

And thereupon rising again like one asleep, she, beholding her husband engarlanded by death, cried aloud, exclaiming O son of worshipful sire.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)

तामवेक्ष्य तु सुग्रीवः क्रोशन्ती कुररीमिव । विषादमगमत् कष्टं दृष्ट्वा चाङ्गदमागतम्॥

tāmavekṣya tu sugrīvaḥ krośantī kurarīmiva | viṣādamagamat kaṣṭaṃ dṛṣṭvā cāṅgadamāgatam||

And beholding Tārā like to a she-elephant and Angada, bewailing in this wise, Sugrīva attained to an excess of grief.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)