तां रात्रिमुषितं रामं सुखोदितमरिंदमम्। अब्रवीत्प्राञ्जलिर्वाक्यं जयं पृष्ट्वा विभीषणः॥
tāṃ rātrimuṣitaṃ rāmaṃ sukhoditamariṃdamam| abravītprāñjalirvākyaṃ jayaṃ pṛṣṭvā vibhīṣaṇaḥ||
Rāma having spent that night happily and risen up the next morning, Vibhisana, chanting his victory, spoke to that slayer of foes, with folded hands, saying.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
स्नानानि चाङ्गरागाणि वस्त्राण्याभरणानि च। चन्दनानि च माल्यानि दिव्यानि विविधानि च॥
snānāni cāṅgarāgāṇi vastrāṇyābharaṇāni ca| candanāni ca mālyāni divyāni vividhāni ca||
Here are various articles for bathing, pastes, clothes, ornaments, sandal and various excellent garlands.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
अलंकारविदश्चैता नार्यः पद्मनिभेक्षणाः। उपस्थितास्त्वां विधिवत्स्नापयिष्यन्ति राघव॥
alaṃkāravidaścaitā nāryaḥ padmanibhekṣaṇāḥ| upasthitāstvāṃ vidhivatsnāpayiṣyanti rāghava||
Here are present women having eyes like lotuses and conversant with the are of decking, Let them perform their duty, O Rāghava.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
एवमुक्तस्तु काकुत्स्थः प्रत्युवाच विभीषणम्। हरीन्सुग्रीवमुख्यास्त्वं स्नानेनोपनिमन्त्रय॥
evamuktastu kākutsthaḥ pratyuvāca vibhīṣaṇam| harīnsugrīvamukhyāstvaṃ snānenopanimantraya||
Being thus accosted Kākutstha replied to Vibhīşaņa, saying: Do you invite all these monkeys headed by Sugrīva to bath.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
स तु ताम्यति धर्मात्मा मम हेतोः सुखोचितः। सुकुमारो महाबाहुर्भरतः सत्यसंश्रयः॥
sa tu tāmyati dharmātmā mama hetoḥ sukhocitaḥ| sukumāro mahābāhurbharataḥ satyasaṃśrayaḥ||
The virtuous-souled Bharata, having huge arms and ever used to comforts, is greatly distressed on my account.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
तं विना कैकयीपुत्रं भरतं धर्मचारिणाम्। न मे स्नानं बहुमतं वस्त्राण्याभरणानि च॥
taṃ vinā kaikayīputraṃ bharataṃ dharmacāriṇām| na me snānaṃ bahumataṃ vastrāṇyābharaṇāni ca||
Without Bharata the son of Kaikeyi, ever performing pious rites, I do not value bathing or these clothes and ornaments.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
एतत्पश्य यथा क्षिप्रं प्रतिगच्छाम तां पुरीम्। अयोध्यां गच्छतो ह्येष पन्थाः परमदुर्गमः।७।।
etatpaśya yathā kṣipraṃ pratigacchāma tāṃ purīm| ayodhyāṃ gacchato hyeṣa panthāḥ paramadurgamaḥ|7||
Do you so manage that we may go to the city of Ayodhyă speedity. For difficult is the way leading to Ayodhyā.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
एवमुक्तस्तु काकुत्स्थं प्रत्युवाच विभीषणः। अह्ना त्वां प्रापयिष्यामि तां पुरीं पार्थिवात्मज ॥
evamuktastu kākutsthaṃ pratyuvāca vibhīṣaṇaḥ| ahnā tvāṃ prāpayiṣyāmi tāṃ purīṃ pārthivātmaja ||
Being thus accosted Vibhīşaņa relied to Kākutstha, O son of the lord of earth, may good betide you, I shall soon take you to that city.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
पुष्पकं नाम भद्रं ते विमानं सूर्यसंनिभम्। मम भ्रातुः कुबेरस्य रावणेन बलीयसा॥ हृतं निर्जित्य संग्रामे कामगं दिव्यमुत्तमम्। त्वदर्थं पालितं चेदं तिष्ठत्यतुलविक्रम॥
puṣpakaṃ nāma bhadraṃ te vimānaṃ sūryasaṃnibham| mama bhrātuḥ kuberasya rāvaṇena balīyasā|| hṛtaṃ nirjitya saṃgrāme kāmagaṃ divyamuttamam| tvadarthaṃ pālitaṃ cedaṃ tiṣṭhatyatulavikrama||
The car Pușpaka resembling the Sun, belonging to my brother Kuvera, was brought by the powerful Răvaņa. you of unequalled prowess, that celestial and excellent car, going everywhere at will, since the destruction of Rāvana in battle, is ready for you.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
तदिदं मेघसंकाशं विमानमिह तिष्ठति। येन यास्यसि यानेन त्वमयोध्यां गतज्वरः॥
tadidaṃ meghasaṃkāśaṃ vimānamiha tiṣṭhati| yena yāsyasi yānena tvamayodhyāṃ gatajvaraḥ||
That car resembling the cloud is in the city of Lanka, in which you shaft, relieved of your anxiety, repair to Ayodhyā.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
अहं ते यद्यनुग्राह्यो यदि स्मरसि मे गुणान्। वस तावदिह प्राज्ञ यद्यस्ति मयि सौहृदम्॥ लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा वैदेह्या भार्यया सह। अर्चितः सर्वकामैस्त्वं ततो राम गमिष्यसि॥
ahaṃ te yadyanugrāhyo yadi smarasi me guṇān| vasa tāvadiha prājña yadyasti mayi sauhṛdam|| lakṣmaṇena saha bhrātrā vaidehyā bhāryayā saha| arcitaḥ sarvakāmaistvaṃ tato rāma gamiṣyasi||
If I am worthy of being favoured by you, if remember any accomplishment of mineif you have any friendship for me, do you, o wise one, wait here with your brother Lakşmaņa and spouse Vaidehi till I accomplish all my desires by worshipping you. And then you shall go (to Ayodhyā).
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
प्रीतियुक्तस्य विहितां ससैन्यः ससुहृद्गणः। सत्क्रियां राम मे तावद्गृहाण त्वं मयोद्यताम्॥
prītiyuktasya vihitāṃ sasainyaḥ sasuhṛdgaṇaḥ| satkriyāṃ rāma me tāvadgṛhāṇa tvaṃ mayodyatām||
O Rāma, I shall worship you with great delight and do your, O Rama, with your friends and army, accept that adoration. did you
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
प्रणयाद्बहुमानाच्च सौहार्देन च राघव। प्रसादयामि प्रेष्योऽहं न खल्वाज्ञापयामि ते॥
praṇayādbahumānācca sauhārdena ca rāghava| prasādayāmi preṣyo'haṃ na khalvājñāpayāmi te||
O Rāma, out of love, honour, and brotherly feeling, I do crave your premising. I am a servant I cannot command you.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
एवमुक्तस्ततो रामः प्रत्युवाच विभीषणम्। रक्षसां वानराणां च सर्वेषामेव शृण्वताम्॥
evamuktastato rāmaḥ pratyuvāca vibhīṣaṇam| rakṣasāṃ vānarāṇāṃ ca sarveṣāmeva śṛṇvatām||
Being thus addressed, Rāma replied to Vibhīşaņa in the presence of all the Rākşasas and monkeys, saying.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
पूजितोऽस्मि त्वया वीर साचिव्येन परेण च। सर्वात्मना च चेष्टाभिः सौहार्देन परेण च॥
pūjito'smi tvayā vīra sācivyena pareṇa ca| sarvātmanā ca ceṣṭābhiḥ sauhārdena pareṇa ca||
I have been worshipped by you, O hero, with your excellent counsels, with your earnest endeavours and with your great friendship.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
न खल्वेतन्न कुर्यां ते वचनं राक्षसेश्वर। तं तु मे भ्रातरं द्रष्टुं भरतं त्वरते मनः॥ मां निवर्तयितुं योऽसौ चित्रकूटमुपागतः। . शिरसा याचतो यस्य वचनं न कृतं मया॥
na khalvetanna kuryāṃ te vacanaṃ rākṣaseśvara| taṃ tu me bhrātaraṃ draṣṭuṃ bharataṃ tvarate manaḥ|| māṃ nivartayituṃ yo'sau citrakūṭamupāgataḥ| . śirasā yācato yasya vacanaṃ na kṛtaṃ mayā||
Do not think,O lord of Raksasas, that I do not comply with your request-my heart hastens me to behold my brother Bharata, who, to take me back, did come to the mount Citrakūța, who laid low his crown at my feet and whose words I did not keep.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
कौसल्यां च सुमित्रां च कैकेयीं च यशस्विनीम्। गुहं च सुहृदं चैव पौराञ्जानपदैः सह ॥
kausalyāṃ ca sumitrāṃ ca kaikeyīṃ ca yaśasvinīm| guhaṃ ca suhṛdaṃ caiva paurāñjānapadaiḥ saha ||
(I am anxious to see) Kausalyā, Sumitrā, Kaikeyi, with my friends, citizens and villagers.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
अनुजानीहि मां सौम्य पूजितोऽस्मि विभीषण। मन्युर्न खलु कर्तव्यः सखे त्वां चानुमानये॥
anujānīhi māṃ saumya pūjito'smi vibhīṣaṇa| manyurna khalu kartavyaḥ sakhe tvāṃ cānumānaye||
Do you regard me, O Vibhīşaņa, O gentle one, as worshipped. O friend do you be not angry-I request you.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
उपस्थापय मे शीघ्रं विमानं राक्षसेश्वर। कृतकार्यस्य मे वासः कथं स्यादिह संमतः॥
upasthāpaya me śīghraṃ vimānaṃ rākṣaseśvara| kṛtakāryasya me vāsaḥ kathaṃ syādiha saṃmataḥ||
Do you speedily bring the car for me, O lord of Räkşasas my work is done-how can I wish to live here long.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
एवमुक्तस्तु रामेण राक्षसेन्द्रो विभीषणः। विमानं सूर्यसंकाशमाजुहाव त्वरान्वितः॥
evamuktastu rāmeṇa rākṣasendro vibhīṣaṇaḥ| vimānaṃ sūryasaṃkāśamājuhāva tvarānvitaḥ||
Being thus addressed by Rāma, Vibhīşaņa the lord of Rākşasas, speedily brought the car resembling the Sun.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
ततः काञ्चनचित्राङ्गं वैदूर्यमणिवेदिकम्। कूटागारैः परिक्षिप्तं सर्वतो रजतप्रभम्॥ पाण्डुराभिः पताकाभिर्ध्वजैश्च समलंकृतम्। काञ्चनं काञ्चनैर्हम्हेमपद्मविभूषितैः॥ प्रकीर्णं किङ्किणीजालैर्मुक्तामणिगवाक्षकम्। घण्टाजालैः परिक्षिप्तं सर्वतो मधुरस्वनम्॥ तं मेरुशिखराकारं निर्मितं विश्वकर्मणा। बृहद्भिर्भूषितं हम्युर्मुक्तारजतशोभितैः॥ तलैः स्फटिकचित्राङ्गैर्वैदूर्यैश्च वरासनैः। महार्हास्तरणोपेतैरुपपत्रं महाधनैः॥ उपस्थितमनाधृष्यं तद्विमानं मनोजवम्। निवेदयित्वा रामाय तस्थौ तत्र विभीषणः॥
tataḥ kāñcanacitrāṅgaṃ vaidūryamaṇivedikam| kūṭāgāraiḥ parikṣiptaṃ sarvato rajataprabham|| pāṇḍurābhiḥ patākābhirdhvajaiśca samalaṃkṛtam| kāñcanaṃ kāñcanairhamhemapadmavibhūṣitaiḥ|| prakīrṇaṃ kiṅkiṇījālairmuktāmaṇigavākṣakam| ghaṇṭājālaiḥ parikṣiptaṃ sarvato madhurasvanam|| taṃ meruśikharākāraṃ nirmitaṃ viśvakarmaṇā| bṛhadbhirbhūṣitaṃ hamyurmuktārajataśobhitaiḥ|| talaiḥ sphaṭikacitrāṅgairvaidūryaiśca varāsanaiḥ| mahārhāstaraṇopetairupapatraṃ mahādhanaiḥ|| upasthitamanādhṛṣyaṃ tadvimānaṃ manojavam| nivedayitvā rāmāya tasthau tatra vibhīṣaṇaḥ||
Thereupon arrived there the car adorned all over with gold paintings, altars crested with Vaidurya jewels having upper rooms, silvered all over, adorned with white flags and flag-staffs, beautified with gilt lotuses, adorned with golden houses, covered with a network of girdles, having windows made of pearls and jems, girt on all sides with a net of bells, giving forth melodious sound, resembling the summit of the mount Meru, constructed by Viśvakarmā (the architect of the celestials) adorned with huge apartments beautified with silver and pearlshaving its base created with crystal, containing excellent seats made of Vaidūrya, abounding in valuable coverlets and immense wealth, incapable of being broken down and coursing at will. And communicating to Rāma (the arrival of that car) Vibhīşana waited there.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
मुपस्थितं भूधरसंनिकाशम्। दृष्ट्वा तदा विस्मयमाजगाम रामः ससौमित्रिरुदारसत्त्वः॥
mupasthitaṃ bhūdharasaṃnikāśam| dṛṣṭvā tadā vismayamājagāma rāmaḥ sasaumitrirudārasattvaḥ||
Beholding that flowery car, coursing at will and resembling a huge mountain, Rama, of a generous spirit, along with Saumitri, attained to an excess of astonishment.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)