एतदाख्याय काकुत्स्थो भ्रातृभ्याममितप्रभः। लक्ष्मणं पुनरेवाह धर्मयुक्तमिदं वचः॥
etadākhyāya kākutstho bhrātṛbhyāmamitaprabhaḥ| lakṣmaṇaṃ punarevāha dharmayuktamidaṃ vacaḥ||
Having thus addressed his both brothers, Rāma, the descendant of Kākutstha of unmitigated prowess, again said to Laksmana, in words pregnant with morality.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
वसिष्ठं वामदेवं च जाबालिमथ कश्यपम्। द्विजांश्च सर्वप्रवरानश्वमेधपुरस्कृतान्॥ एतान्सर्वान्समानीय मन्त्रयित्वा च लक्ष्मण। हयं लक्षणसंपन्नं विमोक्ष्यामि समाधिना॥
vasiṣṭhaṃ vāmadevaṃ ca jābālimatha kaśyapam| dvijāṃśca sarvapravarānaśvamedhapuraskṛtān|| etānsarvānsamānīya mantrayitvā ca lakṣmaṇa| hayaṃ lakṣaṇasaṃpannaṃ vimokṣyāmi samādhinā||
O Laksmana, having invited Vasistha, the foremost of twice-born ones, conversant with all the rites of Aśvamedha, Vāmadeva, Jābāli, and Kaśyapa and consulted with them duly I shall set free a horse gifted with all marks.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
तद्वाक्यं राघवेणोक्तं श्रुत्वा त्वरितविक्रमः। द्विजान्सर्वान्समाहूय दर्शयामास राघवम्॥
tadvākyaṃ rāghaveṇoktaṃ śrutvā tvaritavikramaḥ| dvijānsarvānsamāhūya darśayāmāsa rāghavam||
Hearing the words of Rama, Laksmana, of unmitigated prowess, invited all those Brāhmaṇas and approached Rāma.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
ते दृष्ट्वा देवसंकाशं कृतपादाभिवन्दनम्। राघवं सुदुराधर्षमाशीभिः समपूजयन्॥
te dṛṣṭvā devasaṃkāśaṃ kṛtapādābhivandanam| rāghavaṃ sudurādharṣamāśībhiḥ samapūjayan||
Seeing them, Rāma saluted them touching their feet. And the Brāhmaṇas too, beholding the irrepressible celestial, like Rāghava, welcomed him with blessings.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
प्राञ्जलिः स तदा भूत्वा राघवो द्विजसत्तमान्। उवाच धर्मसंयुक्तमश्वमेधाश्रितं वचः॥
prāñjaliḥ sa tadā bhūtvā rāghavo dvijasattamān| uvāca dharmasaṃyuktamaśvamedhāśritaṃ vacaḥ||
The.. upon Rama, with folded hands, asked of those leading twice-born ones, questions regarding the Aśvamedha sacrifice.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
तेऽपि रामस्य तच्छ्रुत्वा नमस्कृत्वा वृषध्वजम्। अश्वमेधं द्विजाः सर्वे पूजयन्ति स्म सर्वशः॥
te'pi rāmasya tacchrutvā namaskṛtvā vṛṣadhvajam| aśvamedhaṃ dvijāḥ sarve pūjayanti sma sarvaśaḥ||
And hearing the words of Rāma, they, too, saluting the deity Rudra, began to speak highly of the ceremony of horse-sacrifice.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
स तेषां द्विजमुख्यानां वाक्यमद्भुतदर्शनम्। अश्वमेधाश्रितं श्रुत्वा भृशं प्रीतोऽभवत्तदा॥
sa teṣāṃ dvijamukhyānāṃ vākyamadbhutadarśanam| aśvamedhāśritaṃ śrutvā bhṛśaṃ prīto'bhavattadā||
And being informed from the Brāhmaṇas of many unheard of virtues of Aśvamedha, Rāma was greatly delighted.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
विज्ञाय कर्म तत्तेषां रामो लक्ष्मणमब्रवीत्। प्रेषयस्व महाबाहो सुग्रीवाय महात्मने॥ यथा महद्भिर्हरिभिर्बहुभिश्च वनौकसाम्। सार्धमागच्छ भद्रं ते अनुभोक्तुं महोत्सवम्॥
vijñāya karma tatteṣāṃ rāmo lakṣmaṇamabravīt| preṣayasva mahābāho sugrīvāya mahātmane|| yathā mahadbhirharibhirbahubhiśca vanaukasām| sārdhamāgaccha bhadraṃ te anubhoktuṃ mahotsavam||
And according to their desire he said to Lakşmaņa:— you having long arms, do you soon send an emissary to the high-souled Sugrīva, communicating to him 'Do you come here to enjoy festivities in the company of all those highly powerful monkeys and hears under you; may good betide you.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
बिभीषणश्च रक्षोभिः कामगैर्बहुभिर्वृतः। अश्वमेधं महायज्ञमायात्वतुलविक्रमः॥
bibhīṣaṇaśca rakṣobhiḥ kāmagairbahubhirvṛtaḥ| aśvamedhaṃ mahāyajñamāyātvatulavikramaḥ||
See that Vibhīşaņa of unequalled prowess, the king of Räkşasas, encircled by his followers coursing at will, may be present at the horse sacrifice.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
राजानश्च महाभागा ये मे प्रियचिकीर्षवः। सानुगाः क्षिप्रमायान्तु यज्ञ भूमि निरीक्षकाः॥
rājānaśca mahābhāgā ye me priyacikīrṣavaḥ| sānugāḥ kṣipramāyāntu yajña bhūmi nirīkṣakāḥ||
Let the great kings, wishing my welfare with their followers be present at the sacrifice.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
देशान्तरगता ये च द्विजा धर्मसमाहिताः। आमन्त्रयस्व तान्सर्वानश्वमेधाय लक्ष्मण॥
deśāntaragatā ye ca dvijā dharmasamāhitāḥ| āmantrayasva tānsarvānaśvamedhāya lakṣmaṇa||
O Laksmana, do you also invite carefully, for witnessing the ceremony, other pious foreign kings who are friendly to me.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
ऋषयश्च महाबाहो आहूयन्तां तपोधनाः। देशान्तरगताः सर्वे सदाराश्च द्विजातयः॥ तथैव तालावरास्तथैव नटनर्तकाः। यज्ञपाटश्च सुमहान्गोमत्या नैमिषे वने॥
ṛṣayaśca mahābāho āhūyantāṃ tapodhanāḥ| deśāntaragatāḥ sarve sadārāśca dvijātayaḥ|| tathaiva tālāvarāstathaiva naṭanartakāḥ| yajñapāṭaśca sumahāngomatyā naimiṣe vane||
O you having long arms, do you also invite the Rșis, having asceticism for their wealth and other pious Brāhmaṇas living in various provinces with their wives. Do you also invite actors and songsters. Do you order that a spacious, sacrificial ground may be made on the banks of the river Gomati in the Naimișa forest, O you having long arms, that part of the country is best suited and holy.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
आज्ञाप्यतां महाबाहो तद्धिपुण्यमनुत्तमम्। शान्तयश्च महाबाहो प्रवर्तन्तां समन्ततः॥ शतशश्चापि धर्मज्ञाः क्रतुमुख्यमनुत्तमम्। अनुभूय महायज्ञं नैमिषे रघुनन्दन ॥ तुष्टः पुष्टश्च सर्वोऽसौ मानितश्च यथाविधि। प्रतियास्यति धर्मज्ञ शीघ्रमामन्त्र्यतां जनः॥
ājñāpyatāṃ mahābāho taddhipuṇyamanuttamam| śāntayaśca mahābāho pravartantāṃ samantataḥ|| śataśaścāpi dharmajñāḥ kratumukhyamanuttamam| anubhūya mahāyajñaṃ naimiṣe raghunandana || tuṣṭaḥ puṣṭaśca sarvo'sau mānitaśca yathāvidhi| pratiyāsyati dharmajña śīghramāmantryatāṃ janaḥ||
And let ceremonies, invoking peace, be celebrated everywhere. O you conversant with piety, do you soon invite hundreds of subjects. so that they all, having witnessed the ceremony in the Naimiņa forest, may return delighted and honoured.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
शतं वाहसहस्राणां तण्डुलानां वपुष्मताम्। अयुतं तिलमुद्गस्य प्रयात्वग्रे महाबल॥ चणकानां कुलित्थानां माषाणां लवणस्य च। अतोऽनुरूपं स्नेहं च गन्धं संक्षिप्तमेव च॥ सुवर्णकोट्यो बहुला हिरण्यस्य शतोत्तराः। अग्रतो भरतः कृत्वा गच्छत्वग्रे समाधिना ॥
śataṃ vāhasahasrāṇāṃ taṇḍulānāṃ vapuṣmatām| ayutaṃ tilamudgasya prayātvagre mahābala|| caṇakānāṃ kulitthānāṃ māṣāṇāṃ lavaṇasya ca| ato'nurūpaṃ snehaṃ ca gandhaṃ saṃkṣiptameva ca|| suvarṇakoṭyo bahulā hiraṇyasya śatottarāḥ| agrato bharataḥ kṛtvā gacchatvagre samādhinā ||
O you having long arms, let Bharata go before with a million of beasts carrying rice, sessamun seed, Kindney bean, Chickpea, pulse, Masha (a sort of Kindney bean) salt, oil, clarified butter and a hundred koti of silver and golden coins.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
अन्तरापणवीथ्यश्च सर्वे च नटनर्तकाः। सूदा नार्यश्च बहवो नित्यं यौवनशालिनः॥
antarāpaṇavīthyaśca sarve ca naṭanartakāḥ| sūdā nāryaśca bahavo nityaṃ yauvanaśālinaḥ||
Let merchants, to set up shops on the way, actors, dancers, cooks, and many youthful females follow Bharata.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
भरतेन तु साधं ते यान्तु सैन्यानि चाग्रतः। नैगमान्बालवृद्धांश्च द्विजांश्च सुसमाहिताः॥ कर्मान्तिकान्वर्धकिनः कोशाध्यक्षांश्च नैगमान्। मम मातृस्तथा सर्वाः कुमारन्तः पुराणि च ॥ काञ्चनीं मम पत्नी च दीक्षायां ज्ञांश्च कर्मणि। अग्रतो भरतः कृत्वा गच्छत्वग्रे महायशाः॥
bharatena tu sādhaṃ te yāntu sainyāni cāgrataḥ| naigamānbālavṛddhāṃśca dvijāṃśca susamāhitāḥ|| karmāntikānvardhakinaḥ kośādhyakṣāṃśca naigamān| mama mātṛstathā sarvāḥ kumārantaḥ purāṇi ca || kāñcanīṃ mama patnī ca dīkṣāyāṃ jñāṃśca karmaṇi| agrato bharataḥ kṛtvā gacchatvagre mahāyaśāḥ||
Let soldiers go before him. And let the highly illustrious Bharata, with children, old men, Brahmanas, citizens, servants, cashiers, mothers, wives and the golden image of my wife to be initiated at the sacrifice, go before.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
उपकार्या महाश्चि पार्थिवानां महौजसाम्। सानुगानां नरश्रेष्ठ व्यादिदेश महाबलः॥ अन्नपानानि वस्त्राणि अनुगानां महात्मनाम्। भरतः स तदा यातः शत्रुघ्नसहितस्तदा॥
upakāryā mahāści pārthivānāṃ mahaujasām| sānugānāṃ naraśreṣṭha vyādideśa mahābalaḥ|| annapānāni vastrāṇi anugānāṃ mahātmanām| bharataḥ sa tadā yātaḥ śatrughnasahitastadā||
According to the command of Rāma, Bharata, with Śatrughna, made arrangements for highly valuable quarters, food, drink and clothes.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
वानराश्च महात्मानः सुग्रीवसहितास्तदा। विप्राणां प्रवराः सर्वे चक्रुश्च परिवेषणम्॥
vānarāśca mahātmānaḥ sugrīvasahitāstadā| viprāṇāṃ pravarāḥ sarve cakruśca pariveṣaṇam||
And the highly powerful monkeys with Sugrīva and Brāhmaṇas engaged in the work of distribution.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
बिभीषणश्च रक्षोभिः स्त्रीभिश्च बहुभिर्वृतः। ऋषीणामुग्रतपसां पूजां चक्रे महात्मनाम्॥
bibhīṣaṇaśca rakṣobhiḥ strībhiśca bahubhirvṛtaḥ| ṛṣīṇāmugratapasāṃ pūjāṃ cakre mahātmanām||
And Vibhīşaņa, surrounded by various Räkşasas and females, engaged in the service of the high-souled Rsis intent on hard penances.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)