तथागतां तां व्यथितामनिन्दितां व्यतीतहर्षां परिदीनमानसाम्। शुभां निमित्तानि शुभानि भेजिरे नरं श्रिया जुष्टमिवोपसेविनः॥
tathāgatāṃ tāṃ vyathitāmaninditāṃ vyatītaharṣāṃ paridīnamānasām| śubhāṃ nimittāni śubhāni bhejire naraṃ śriyā juṣṭamivopasevinaḥ||
Like to servants waiting upon a wealthy person various auspicious omens waited upon Sītā of a blameless and comely person, racked with grief and divested of joy.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)