तरुणादित्यसंकाशां तप्तकांचनभूषणाम्। रक्ताम्बरधरां बालां नीलकुञ्चितमूर्धजाम्॥ अक्लिष्टमाल्याभरणां तथारूपामनिन्दिताम्। ददौ रामाय वैदेहीमङ्के कृत्वा विभावसुः॥
taruṇādityasaṃkāśāṃ taptakāṃcanabhūṣaṇām| raktāmbaradharāṃ bālāṃ nīlakuñcitamūrdhajām|| akliṣṭamālyābharaṇāṃ tathārūpāmaninditām| dadau rāmāya vaidehīmaṅke kṛtvā vibhāvasuḥ||
English Meaning
And carrying on his lap Vaidehī, wearing a red cloth, resembling the newly risen sun, adorned with ornaments of burning gold-having black curling hairs and decked with fresh garments, Vibhāvasu gave her to Rāma.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)