सा तप्तनवहेमाभा तप्तकांचनभूषणा। पपात ज्वलनं दीप्तं सर्वलोकस्य संनिधौ॥ ददृशुस्तां विशालाक्षीं पतन्ती हव्यवाहनम्। सीतां सर्वाणि रूपाणि रुकमवेदिनिभां तदा॥
sā taptanavahemābhā taptakāṃcanabhūṣaṇā| papāta jvalanaṃ dīptaṃ sarvalokasya saṃnidhau|| dadṛśustāṃ viśālākṣīṃ patantī havyavāhanam| sītāṃ sarvāṇi rūpāṇi rukamavedinibhāṃ tadā||
English Meaning
And (Sītā) resembling the burning gold entered the flaming fire in the presence of all people. All beheld Sita, having expansive eyes, enter fire like to a golden altar.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)