एवमुक्त्वा तु तां कन्यां दोभ्यां प्राप्य बलादली। विस्फुरन्तीं यथाकामं मैथुनायोपचक्रमे॥ तमनर्थ महाघोरं दण्डः कृत्वा सुदारुणम्। नगरं प्रययावाशु मधुमन्तमनुत्तमम्॥
evamuktvā tu tāṃ kanyāṃ dobhyāṃ prāpya balādalī| visphurantīṃ yathākāmaṃ maithunāyopacakrame|| tamanartha mahāghoraṃ daṇḍaḥ kṛtvā sudāruṇam| nagaraṃ prayayāvāśu madhumantamanuttamam||
English Meaning
Having said this the king forcibly ravished her. Having perpetrated such a mighty iniquity he speedily returned to his own city Madhumanta.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)