कीदृशं हृदये तस्य सीतासंभोगजं सुखम्। अङ्कमारोप्य तु पुरा रावणेन बलाद्धृताम्॥ लङ्कामपि पुरा नीतामशोकवनिकां गताम्। रक्षसां वशमापन्नां कथं रामो न कुत्स्यति॥ अस्माकमपि दारेषु सहनीयं भविष्यति। यथा हि कुरुते राजा प्रजास्तमनुवर्तते ॥
kīdṛśaṃ hṛdaye tasya sītāsaṃbhogajaṃ sukham| aṅkamāropya tu purā rāvaṇena balāddhṛtām|| laṅkāmapi purā nītāmaśokavanikāṃ gatām| rakṣasāṃ vaśamāpannāṃ kathaṃ rāmo na kutsyati|| asmākamapi dāreṣu sahanīyaṃ bhaviṣyati| yathā hi kurute rājā prajāstamanuvartate ||
English Meaning
Rävaņa did forcibly place Sītā on her lap; how can then Rāma enjoy delight in her company? Having taken her to the city of Lankā, Rāvaņa did keep her in the Asoka forest and Sītā was brought under the control of Rākşasas. Still Rāma has not been worked up with hatred by Sītā. From now we shall also broke the bad conduct of our wives-for the subjects always tread the footsteps of their King.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)