प्रहृष्टाश्च सुराः सर्वे ऋषयश्च तपोधनाः। प्रशान्तं च जगत्सर्वं त्वत्प्रसादात्सुरेश्वर॥ सीता लक्ष्मीर्महाभागा संभूता वसुधातलात्। त्वदर्थमिह चोत्पन्ना जनकस्य गृहे प्रभो॥ लङ्कामानीय यत्नेन मातेव परिरक्षिता। एवमेतत्समाख्यातं तव राम महायशः॥ ममापि नारदेनोक्तमृषिणा दीर्घजीविना। यथा सनत्कुमारेण व्याख्यातं तस्य रक्षसः॥ तेनापि च तदेवाशु कृतं सर्वमशेषतः। यश्चतच्छ्रावयेच्छ्राद्धे विद्वान्ब्राह्मणसंनिधौ॥ अन्नं तदक्षयं दत्तं पितॄणामुपतिष्ठति। एतां श्रुत्वा कथां दिव्यां रामो राजीवलोचनः॥ परं विस्मयमापन्नो भ्रातृभिः सह राघवः। वानराः सहसुग्रीवा राक्षसाः सबिभीषणाः॥ राजानश्च सहामात्या ये चान्येऽपि समागताः। ब्राह्मणाः क्षत्रिया वैश्याः शूद्रा धर्मसमन्विताः॥ सर्वे चोत्फुल्लनयनाः सर्वे हर्षसमन्विताः। राममेवानुपश्यन्ति भृशमत्यन्तहर्षिताः॥
prahṛṣṭāśca surāḥ sarve ṛṣayaśca tapodhanāḥ| praśāntaṃ ca jagatsarvaṃ tvatprasādātsureśvara|| sītā lakṣmīrmahābhāgā saṃbhūtā vasudhātalāt| tvadarthamiha cotpannā janakasya gṛhe prabho|| laṅkāmānīya yatnena māteva parirakṣitā| evametatsamākhyātaṃ tava rāma mahāyaśaḥ|| mamāpi nāradenoktamṛṣiṇā dīrghajīvinā| yathā sanatkumāreṇa vyākhyātaṃ tasya rakṣasaḥ|| tenāpi ca tadevāśu kṛtaṃ sarvamaśeṣataḥ| yaścatacchrāvayecchrāddhe vidvānbrāhmaṇasaṃnidhau|| annaṃ tadakṣayaṃ dattaṃ pitṝṇāmupatiṣṭhati| etāṃ śrutvā kathāṃ divyāṃ rāmo rājīvalocanaḥ|| paraṃ vismayamāpanno bhrātṛbhiḥ saha rāghavaḥ| vānarāḥ sahasugrīvā rākṣasāḥ sabibhīṣaṇāḥ|| rājānaśca sahāmātyā ye cānye'pi samāgatāḥ| brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyāḥ śūdrā dharmasamanvitāḥ|| sarve cotphullanayanāḥ sarve harṣasamanvitāḥ| rāmamevānupaśyanti bhṛśamatyantaharṣitāḥ||
English Meaning
The Rşis, having piety for their wealth and all the deities have been pleased. O foremost of gods all this has been brought about by the flavours; and the whole universe has been pacified. Sita is the very presentation of Lakşmi, sprung from earth. It is for you that she has been born in the race of Janaka. Bringing her into Larkā Rāvana protected her with care like his mother. Rāma, I have thus related to you the entire story. Hearing this from the Rşi Sanatkumăra, the long-lived Närada described this to me. Daśānana, to a letter I followed the instructions of Sanatkumāra. Who ever listens to this story at the time of Sraddha, the rice, offered by him, becoming, inexhaustible, reaches his manes." Hearing this celestial theme, the lotus-eyed Rāma along with his brothers was greatly surprised. And having their eyes expanded with delight the monkeys, with Sugrīva, the Rāks asas with Vibhisana, the kings, with their councillors, and all other assembled pious Brahmins, Ksatriyas, Vaisyas, and Sudras, they all delightedly espied Rāma.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)