Chapter 37 — Uttara Kanda, Sarga 37

Valmiki Ramayana — Uttara Kanda

Verse 37.57

पर्वतस्येव शिखरं यथा वज्रविदारितम्। प्रापतत्सागरजले तथासौ विनिपातितः॥ एवं स रावणो राम श्वेतद्वीपनिवासिभिः। युवतीभिर्विगृह्याशु भ्रामितश्च ततस्ततः॥ नारदोऽपि महातेजा रावणं प्राप्य धर्षितम्। विस्मयं सुचिरं कृत्वा प्रजहास ननर्त च॥ एतदर्थ महाबाहो रावणेन दुरात्मना। विज्ञायापहृता सीता त्वत्तो मरणकाझ्या॥ भवान्नारायणो देवः शङ्खचक्रगदाधरः। शाईपद्मायुधो वजी सर्वदेवनमस्कृतः॥ श्रीवत्साङ्को हृषीकेशः सर्वदेवाभिपूजितः। पद्मनाभो महायोगी भक्तानामभयप्रदः॥ वधार्थं रावणस्य त्वं प्रविष्टो मानुषीं तनुम्। किं न वेत्सि त्वमात्मानं यथा नारायणो हाहम्॥ मा मुह्यस्व महाभाग स्पर चात्मानमात्मना। गुह्याद्गुह्यतरस्त्वं हि ह्येवमाह पितामहः॥ त्रिगुणश्च त्रिवेदी च त्रिधामा च त्रिराघव। त्रिकालकर्म त्रैविद्य त्रिदशारिप्रमर्दन॥ भयाक्रान्तास्त्रयो लोकाः पुराणैर्विक्रमैस्त्रिभिः। त्वं महेन्द्रानुजः श्रीमान्बलिबन्धनकारणात्॥ अदित्या गर्भसंभूतो विष्णुस्त्वं हि सनातनः। लोकाननुग्रहीतुं वै प्रविष्टो मानुषीं तनुम्॥ तदिदं साधितं कार्यं सुराणां सुरसत्तमा निहतो रावणः पापः सपुत्रगणबान्धवः॥

parvatasyeva śikharaṃ yathā vajravidāritam| prāpatatsāgarajale tathāsau vinipātitaḥ|| evaṃ sa rāvaṇo rāma śvetadvīpanivāsibhiḥ| yuvatībhirvigṛhyāśu bhrāmitaśca tatastataḥ|| nārado'pi mahātejā rāvaṇaṃ prāpya dharṣitam| vismayaṃ suciraṃ kṛtvā prajahāsa nanarta ca|| etadartha mahābāho rāvaṇena durātmanā| vijñāyāpahṛtā sītā tvatto maraṇakājhyā|| bhavānnārāyaṇo devaḥ śaṅkhacakragadādharaḥ| śāīpadmāyudho vajī sarvadevanamaskṛtaḥ|| śrīvatsāṅko hṛṣīkeśaḥ sarvadevābhipūjitaḥ| padmanābho mahāyogī bhaktānāmabhayapradaḥ|| vadhārthaṃ rāvaṇasya tvaṃ praviṣṭo mānuṣīṃ tanum| kiṃ na vetsi tvamātmānaṃ yathā nārāyaṇo hāham|| mā muhyasva mahābhāga spara cātmānamātmanā| guhyādguhyatarastvaṃ hi hyevamāha pitāmahaḥ|| triguṇaśca trivedī ca tridhāmā ca trirāghava| trikālakarma traividya tridaśāripramardana|| bhayākrāntāstrayo lokāḥ purāṇairvikramaistribhiḥ| tvaṃ mahendrānujaḥ śrīmānbalibandhanakāraṇāt|| adityā garbhasaṃbhūto viṣṇustvaṃ hi sanātanaḥ| lokānanugrahītuṃ vai praviṣṭo mānuṣīṃ tanum|| tadidaṃ sādhitaṃ kāryaṃ surāṇāṃ surasattamā nihato rāvaṇaḥ pāpaḥ saputragaṇabāndhavaḥ||

English Meaning

The females, inhabiting that insular continent again and again in this wise hurled Rāvaņa. Beholding his thus distressed the highly effulgent Nārada danced in joy and surprise. O you having long arms, being apprised of this, the vicioussouled Răvaņa stole away Sită with a view to meet death at your hands. You are Narayana, holding discuss, conch and club; you have in your hands the bow, a lotus, thunder-bolt and other weapons; you are worshipped of all deities; you are graced with the mystic mark Sribatsa, adored by all celestials, have a lotus navel, are a great ascetic, and Harishikesha declaring fearlessness to all devotees. You have assumed a human form to bring about the destruction of Ravana. Do you not recognise yourself as Nārāyaṇa? O great one, do not forget yourself; do you recollect your real self. The Patriarch Brahma said that you are subtler than the subtle. You are the three qualities, the three Vedas and the regions-that of the celestials, of the mortals and the region under the earth. Your work is manifest in time, past, present and future; you are the observer of three Vedas and destroyer of the enemies of the celestials. With your three steps, you did in the days of yore, transverse the three worlds. You went born of Aditi, as the youngest brother of Indra for binding Bali. You are the eternal Vişnu. To extend your flavours to humanity you have been born as man. O foremost of the celestials, the work of the deities has been accomplished. The vicious Răvaņa, with his sons and relatives, has been slain.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)