स मत्तकोयष्टिभकान् पादपान् पुष्पशालिनः। उद्वहन्नुरुवेगेन जगाम विमलेऽम्बरे॥ ऊरुवेगोत्थिता वृक्षा मुहूर्त कपिमन्वयुः। प्रस्थितं दीर्घमध्वानं स्वबन्धुमिव बान्धवाः॥ तमूरुवेगोन्मथिताः सालाश्चान्ये नगोत्तमाः। अनुजग्मुर्हनूमन्तं सैन्या इव महीपतिम्॥
sa mattakoyaṣṭibhakān pādapān puṣpaśālinaḥ| udvahannuruvegena jagāma vimale'mbare|| ūruvegotthitā vṛkṣā muhūrta kapimanvayuḥ| prasthitaṃ dīrghamadhvānaṃ svabandhumiva bāndhavāḥ|| tamūruvegonmathitāḥ sālāścānye nagottamāḥ| anujagmurhanūmantaṃ sainyā iva mahīpatim||
English Meaning
Hanumān coursed through the sky along with these trees, borne up by the violence of his flight. The ſala and palm trees went after him for a short time as people follow their friends bound for a distant land, or as the troops follow their king.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)