कृताभिषेको रामस्तु सीता सौमित्रिरेव च। तस्माद् गोदावरीतीरात् ततो जग्मुः स्वमाश्रमम्॥
kṛtābhiṣeko rāmastu sītā saumitrireva ca| tasmād godāvarītīrāt tato jagmuḥ svamāśramam||
Having bathed, Rāma Sītā and Sumitrā's son went to their own asylum from the banks of the Godāvarī.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
आश्रमं तमुपागम्य राघवः सहलक्ष्मणः। कृत्वा पौर्वाह्निकं कर्म पर्णशालामुपागमत् ॥
āśramaṃ tamupāgamya rāghavaḥ sahalakṣmaṇaḥ| kṛtvā paurvāhnikaṃ karma parṇaśālāmupāgamat ||
Arriving at the asylum, Rāghava along with Lakşmana, performing his morning devotions, entered the cottage.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
उवास सुखितस्तत्र पूज्यमानो महर्षिभिः। स रामः पर्णशालायामासीनः सह सीतया॥ विरराज महाबाहुश्चित्रया चन्द्रमा इव। लक्ष्मणेन सह भ्राता चकार विविधाः कथाः॥
uvāsa sukhitastatra pūjyamāno maharṣibhiḥ| sa rāmaḥ parṇaśālāyāmāsīnaḥ saha sītayā|| virarāja mahābāhuścitrayā candramā iva| lakṣmaṇena saha bhrātā cakāra vividhāḥ kathāḥ||
And honoured of the Maharsis, Rāma happily dwelt in that cottage; and seated with Sītā that mighty-armed one looked like the moon in conjunction with Citrā. And he carried on various converse with his brother Lakşınana.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
तदासीनस्य रामस्य कथासंसक्तचेतसः। तं देशं राक्षसी काचिदाजगाम यदृच्छया॥ सा तु शूर्पणखा नाम दशग्रीवस्य रक्षसः। भगिनी राममासाद्य ददर्श त्रिदशोपमम्॥ दीप्तास्यं च महाबाहुं पद्भपत्रायतेक्षणम्। गजविक्रान्तगमनं जटामण्डलधारिणम्।७।।
tadāsīnasya rāmasya kathāsaṃsaktacetasaḥ| taṃ deśaṃ rākṣasī kācidājagāma yadṛcchayā|| sā tu śūrpaṇakhā nāma daśagrīvasya rakṣasaḥ| bhaginī rāmamāsādya dadarśa tridaśopamam|| dīptāsyaṃ ca mahābāhuṃ padbhapatrāyatekṣaṇam| gajavikrāntagamanaṃ jaṭāmaṇḍaladhāriṇam|7||
As Räma was thus seated with his mind engrossed in that talk, a Rākṣasi came to that region at her will. And that one named Surpanakhā, sister to the ten-necked Raksasa, coming upon Răma, saw him like a celestial, having a leonine chest, mighty arms, and expansive eyes resembling lotus leaves, with the powerful gait of the elephant, wearing a head of matted locks, with a resplendent countenance, bearing regal marks.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
सुकुमारं महासत्त्वं पार्थिवव्यञ्जनान्वितम्। राममिन्दीवरश्यामं कंदर्पसदृशप्रभम्॥ वभूवेन्द्रोपमं दृष्ट्वा राक्षसी काममोहिता।
sukumāraṃ mahāsattvaṃ pārthivavyañjanānvitam| rāmamindīvaraśyāmaṃ kaṃdarpasadṛśaprabham|| vabhūvendropamaṃ dṛṣṭvā rākṣasī kāmamohitā|
And beholding Rāma dark-blue like the lotus, and becoming like Kandarpa himself, and resembling Indra, the Rākşasi was maddened with desire.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
सुमुखं दुर्मुखी रामं वृत्तमध्यं महोदरी॥ विशालाक्षं विरूपाक्षी सुकेशं ताम्रमूर्धजा। प्रियरूपं विरूपा सा सुस्वरं भैरवस्वना ॥
sumukhaṃ durmukhī rāmaṃ vṛttamadhyaṃ mahodarī|| viśālākṣaṃ virūpākṣī sukeśaṃ tāmramūrdhajā| priyarūpaṃ virūpā sā susvaraṃ bhairavasvanā ||
Rāma graced with beauteous continence, that Raksasi had a hideous face; Ráma had a slender waist, she had a huge abdomen; he had expansive eyes, she had terrible eyes; he was gifted with an elegant head of hair, she had coppery hair; Rāma was of a dear presence, she was of an unsightly presence; Rāma had a sonorous voice, she had a hideous voice.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
तरुणं दारुणा वृद्धा दक्षिणं वामभाषिणी। न्यायवृत्तं सुदुर्वृता प्रियमप्रियदर्शना ॥
taruṇaṃ dāruṇā vṛddhā dakṣiṇaṃ vāmabhāṣiṇī| nyāyavṛttaṃ sudurvṛtā priyamapriyadarśanā ||
Rāma was youthful, the Rākşasi was an old hag; Rāma had mellifluous accents, she had was a harsh accents; Rāma was ever abiding by justice, she was unruly; Rāma was handsome, she was ugly.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
शरीरजसमाविष्टा राक्षसी राममब्रवीत्। जटी तापसवेषेण सभार्यः शरचापधृक् ॥ आगतस्त्वमिमं देशं कथं राक्षससेवितम्। किमागमनकृत्यं ते तत्त्वमाख्यातुमर्हसि॥
śarīrajasamāviṣṭā rākṣasī rāmamabravīt| jaṭī tāpasaveṣeṇa sabhāryaḥ śaracāpadhṛk || āgatastvamimaṃ deśaṃ kathaṃ rākṣasasevitam| kimāgamanakṛtyaṃ te tattvamākhyātumarhasi||
That Rākşasī being wrought up with passion addressed Rāma saying Wearing matted locks, and equipped with bows and arrows, why hast you along with your wife come to this region haunted by Rākșasas? It behove you to say "what the object of your visit is."
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
एवमुक्तस्तु राक्षस्या शूर्पनख्या परंतपः। ऋजुबुद्धितया सर्वमाख्यातुमुपचक्रमे॥
evamuktastu rākṣasyā śūrpanakhyā paraṃtapaḥ| ṛjubuddhitayā sarvamākhyātumupacakrame||
Thus accosted by the Rākṣasī, Śūrpanakhă, that subduer of his foes from sincerity of disposition began to relate everything;
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
आसीद् दशरथो नाम राजा त्रिदशविक्रमः। तस्याहमग्रजः पुत्रो रामो नाम जनैः श्रुतः॥
āsīd daśaratho nāma rājā tridaśavikramaḥ| tasyāhamagrajaḥ putro rāmo nāma janaiḥ śrutaḥ||
There was a king named Dasaratha endued with the prowess of a celestial. I am his eldest son known among men by the name of Rāma.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
भ्रातायं लक्ष्मणो नाम यवीयान् मामनुव्रतः। इयं भार्या च वैदेही मम सीतेति विश्रुता॥
bhrātāyaṃ lakṣmaṇo nāma yavīyān māmanuvrataḥ| iyaṃ bhāryā ca vaidehī mama sīteti viśrutā||
This is my younger brother (named) Laks inana, (ever)serving me. This is my wife, known by the name of Sītā.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
नियोगात् तु नरेन्द्रस्य पितुर्मातुश्च यन्त्रितः। धर्मार्थं धर्मकाण्क्षी च वनं वस्तुमिहागतः॥
niyogāt tu narendrasya piturmātuśca yantritaḥ| dharmārthaṃ dharmakāṇkṣī ca vanaṃ vastumihāgataḥ||
Commanded by my father and mother, I in obedience their mandate, desirous of acquiring religious merits, have for the purpose of securing righteousness, come to the forest for dwelling here.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
त्वां तु वेदितुमिच्छामि कस्य त्वं कासि कस्य वा। त्वं हि तावन्मनोज्ञाङ्गी राक्षसी प्रतिभासि मे ॥ इह वा किंनिमित्तं त्वमागता ब्रूहि तत्त्वतः।
tvāṃ tu veditumicchāmi kasya tvaṃ kāsi kasya vā| tvaṃ hi tāvanmanojñāṅgī rākṣasī pratibhāsi me || iha vā kiṃnimittaṃ tvamāgatā brūhi tattvataḥ|
I also am anxious to know you. Whose daughter are you? And what is your name, and what your lineage? Possessed of a captivating form, you appear to me as a Rākşasī. Tell me truly why you have come here. to
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
साब्रवीद् वचनं श्रुत्वा राक्षसी मदनार्दिता॥ श्रूयतां राम तत्त्वार्थं वक्ष्यामि वचनं मम। अहं शूर्पणखा नाम राक्षसी कामरूपिणी॥
sābravīd vacanaṃ śrutvā rākṣasī madanārditā|| śrūyatāṃ rāma tattvārthaṃ vakṣyāmi vacanaṃ mama| ahaṃ śūrpaṇakhā nāma rākṣasī kāmarūpiṇī||
Hearing these words the Rákşasi, afflicted with lust said, Listen, O Rāma. I will relate everything truly. I am a Räkșasī, capable of wearing shapes at will. My name in Śūrpanakhā.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
अरण्यं विचरामीदमेका सर्वभयंकरा। रावणो नाम मे भ्राता यदि ते श्रोत्रमागतः॥
araṇyaṃ vicarāmīdamekā sarvabhayaṃkarā| rāvaṇo nāma me bhrātā yadi te śrotramāgataḥ||
Striking terror into the hearts of all, I range this forest alone. My brother is named Ravana* You may have heard of him.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
वीरो विश्रवसः पुत्रो यदि ते श्रोत्रमागतः। प्रवृद्धनिद्रश्च सदा कुम्भकर्णो महाबलः॥ विभीषणस्तु धर्मात्मा स तु राक्षसचेष्टितः। प्रख्यातवीर्यौ च रणे भ्रातरौ खरदूषणौ॥
vīro viśravasaḥ putro yadi te śrotramāgataḥ| pravṛddhanidraśca sadā kumbhakarṇo mahābalaḥ|| vibhīṣaṇastu dharmātmā sa tu rākṣasaceṣṭitaḥ| prakhyātavīryau ca raṇe bhrātarau kharadūṣaṇau||
My brother Råvana is a valiant son of Viśravā if you have heard of him. And he that is given to long sleep-the mighty Kumbhakarna, the righteous Vibhīşaņa, who never serves the Rākşasas, and the brothers Khara and Düşaņa renowned in conflict (are also my brothers).
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
तानहं समतिक्रांता राम त्वापूर्वदर्शनात्। समुपेतास्मि भावेन भर्तारं पुरुषोत्तमम्॥
tānahaṃ samatikrāṃtā rāma tvāpūrvadarśanāt| samupetāsmi bhāvena bhartāraṃ puruṣottamam||
O Rāma, I have surpassed them all (in prowess). At first sight of you, I approach you, you best of men, as iny husband, with (feelings of) love.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
अहं प्रभावसम्पन्ना स्वच्छन्दबलगामिनी। चिराय भव भर्ता मे सीतया किं करिष्यसि ॥
ahaṃ prabhāvasampannā svacchandabalagāminī| cirāya bhava bhartā me sītayā kiṃ kariṣyasi ||
I am endued with power, and range about at will by virtue of my strength. Become my husband for ever and a day. What will you do with Sita?
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
विकृता च विरूपा च न सेयं सदृशी तव। अहमेवानुरूपा ते भार्यारूपेण पश्य माम्।।२६
vikṛtā ca virūpā ca na seyaṃ sadṛśī tava| ahamevānurūpā te bhāryārūpeṇa paśya mām||26
Deformed and unsightly, she is not worthy of you. I am fit for you. Do you look upon me as a wife.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
इमां विरूपामसती कराला निर्णतोदरीम्। अनेन सह ते भ्रात्रा भक्षयिष्यामि मानुषीम्॥
imāṃ virūpāmasatī karālā nirṇatodarīm| anena saha te bhrātrā bhakṣayiṣyāmi mānuṣīm||
This unsightly, grim unchaste and human one with me, with a lean abdomen, will I devour up, along with this brother of yours.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
ततः पर्वतशृङ्गाणि वनानि विविधानि च। पश्यन् सह मया कामी दण्डकान् विचरिष्यसि॥
tataḥ parvataśṛṅgāṇi vanāni vividhāni ca| paśyan saha mayā kāmī daṇḍakān vicariṣyasi||
Then having your wish, in company you will range the Daņdakas, surveying the various mountain summits and forests.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
इत्येवमुक्त: काकुत्स्थः प्रहस्य मदिरेक्षणाम्। इदं वचनमारेभे वक्तुं वाक्यविशारदः॥
ityevamukta: kākutsthaḥ prahasya madirekṣaṇām| idaṃ vacanamārebhe vaktuṃ vākyaviśāradaḥ||
Thus addressed, Kākutstha having charming eyes, well skilled in speech, with a smile, began to speak thus. with me, with a lean abdomen, will I devour up, along with this brother of yours.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
ततः पर्वतशृङ्गाणि वनानि विविधानि च। पश्यन् सह मया कामी दण्डकान् विचरिष्यसि॥
tataḥ parvataśṛṅgāṇi vanāni vividhāni ca| paśyan saha mayā kāmī daṇḍakān vicariṣyasi||
Then having your wish, in company you will range the Daņdakas, surveying the various mountain summits and forests.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)
इत्येवमुक्त: काकुत्स्थः प्रहस्य मदिरेक्षणाम्। इदं वचनमारेभे वक्तुं वाक्यविशारदः॥
ityevamukta: kākutsthaḥ prahasya madirekṣaṇām| idaṃ vacanamārebhe vaktuṃ vākyaviśāradaḥ||
Thus addressed, Kākutstha having charming eyes, well skilled in speech, with a smile, began to speak thus.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)