हनूमन्तं च सुग्रीवमङ्गदं गन्धमादनम्। जाम्बवन्तं सुषेणं च वेगदर्शिनमेव च॥ मैन्दं च द्विविदं नीलं गवाक्षं गवयं तथा। केसरि हरिलोमानं विद्युदंष्ट्रं च वानरम्॥ सूर्याननं ज्योतिमुखं तथा दधिमुखं हरिम्। पावकाक्षं नलं चैव कुमुदं चैव वानरम्॥ प्रासैः शूलैः शितैर्बाणैरिन्द्रजिन्मन्त्रसंहितैः। विव्याध हरिशार्दूलान्सांस्ताराक्षसोत्तमः॥
hanūmantaṃ ca sugrīvamaṅgadaṃ gandhamādanam| jāmbavantaṃ suṣeṇaṃ ca vegadarśinameva ca|| maindaṃ ca dvividaṃ nīlaṃ gavākṣaṃ gavayaṃ tathā| kesari harilomānaṃ vidyudaṃṣṭraṃ ca vānaram|| sūryānanaṃ jyotimukhaṃ tathā dadhimukhaṃ harim| pāvakākṣaṃ nalaṃ caiva kumudaṃ caiva vānaram|| prāsaiḥ śūlaiḥ śitairbāṇairindrajinmantrasaṃhitaiḥ| vivyādha hariśārdūlānsāṃstārākṣasottamaḥ||
English Meaning
That foremost of Raksasas-Indrajit-with präsas and darts and whetted arrows, inspired with mantras, pierced all those powerful monkeys, Hanuman and Sugrīva and Angada and Gandhạmādana and Jämbhavān and Sușeņa and Vegadarsin, and Mainda and Dvivida and Nīla and Gavākṣa and Gavaya and Kesari and Hariloman and the monkey Vidyutdanshtra and Suryyānana and Jyotimukha and the monkey Dadhimukha and Pāvakākṣa and Nala and the monkey Kumuda.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)