ते भक्ष्यमाणा हरयो रामं जग्मुस्तदा गतिम्। कुम्भकर्णो भृशं क्रुद्धः कपीन्खादन्प्रधावति॥ शतानि सप्त चाष्टौ च विंशत्रिंशतथैव च। संपरिष्वज्य बाहुभ्यां खादन्विपरिधावति ॥
te bhakṣyamāṇā harayo rāmaṃ jagmustadā gatim| kumbhakarṇo bhṛśaṃ kruddhaḥ kapīnkhādanpradhāvati|| śatāni sapta cāṣṭau ca viṃśatriṃśatathaiva ca| saṃpariṣvajya bāhubhyāṃ khādanviparidhāvati ||
English Meaning
The monkeys as they were being devoured, saught the shelter of Rāma. And Kumbhakarna wrought up with wrath, chased a main hundreds of monkeys, eating up seven, eight, twenty, or thirty. And fastening (the monkeys) with his arms, he, devouring them, rushed on.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)