विद्युज्जिह्वस्तदागृह्य शिरस्तत्सशरासनम्। प्रणाम शिरसा कृत्वा रावणस्याग्रतः स्थितः॥ तमब्रवीत्ततो राजा रावणो राक्षसं स्थितम्। विद्युज्जिह्व महाजिद समीपपरिवर्तिनम्॥
vidyujjihvastadāgṛhya śirastatsaśarāsanam| praṇāma śirasā kṛtvā rāvaṇasyāgrataḥ sthitaḥ|| tamabravīttato rājā rāvaṇo rākṣasaṃ sthitam| vidyujjihva mahājida samīpaparivartinam||
English Meaning
Thereat, Vidyujjibha, taking the head along with the bow, bowing down the head (to Ravana), stood before him. Then spoke king Rävaņa to the Rākşasa, Vidyujjibha of the long tongue, who was staying by.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)