तत्रैके कपिलाः श्वेतास्ताम्रास्या मधुपिङ्गलाः॥ निवसन्त्यन्तिमगिरौ तीक्ष्णदंष्ट्रा नखायुधाः। सिंहा इव चतुर्दष्ट्रा व्याघ्रा इव दुरासदाः॥ सर्वे वैश्वानरसमा ज्वलदाशीविषोपमाः। सुदीर्घाञ्चितलाफूला मत्तमातंगसंनिभाः॥ महापर्वतसंकाशा महाजीमूतनिःस्वनाः। वृत्तपिङ्गलनेत्रा हि महाभीमगतिस्वनाः।॥ मर्दयन्तीव ते सर्वे तस्थुर्लङ्कां समीक्ष्य ते।
tatraike kapilāḥ śvetāstāmrāsyā madhupiṅgalāḥ|| nivasantyantimagirau tīkṣṇadaṃṣṭrā nakhāyudhāḥ| siṃhā iva caturdaṣṭrā vyāghrā iva durāsadāḥ|| sarve vaiśvānarasamā jvaladāśīviṣopamāḥ| sudīrghāñcitalāphūlā mattamātaṃgasaṃnibhāḥ|| mahāparvatasaṃkāśā mahājīmūtaniḥsvanāḥ| vṛttapiṅgalanetrā hi mahābhīmagatisvanāḥ||| mardayantīva te sarve tasthurlaṅkāṃ samīkṣya te|
English Meaning
There in the inmost hill dwell (monkeys) tawny-hued; and white, with coppery faces; yellowish like honey; sharp-toothed; having nails for their weapons, and four teeth like lions; irresistible like tigers all equal to Vaicawānara, and resembling flaming venomous snakes; furnished with long tails; like to mad elephants; seeming like gigantic hills; roaring like mighty clouds; with eyes tawny and round; of terrific mien; and emitting sounds, and these are gazing at Lankā, as if devastating her.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)