ततो निविष्टां ध्वजिनीं सुग्रीवेणाभिपालिताम्। ददर्श राक्षसोऽभ्येत्य शार्दूलो नाम वीर्यवान्॥ चारो राक्षसराजस्य रावणस्य दुरात्मनः। तां दृष्ट्वा सर्वतोऽव्यग्रां प्रतिगम्य स राक्षसः॥ आविश्य लङ्कां वेगेन राजानमिदमब्रवीत्।
tato niviṣṭāṃ dhvajinīṃ sugrīveṇābhipālitām| dadarśa rākṣaso'bhyetya śārdūlo nāma vīryavān|| cāro rākṣasarājasya rāvaṇasya durātmanaḥ| tāṃ dṛṣṭvā sarvato'vyagrāṃ pratigamya sa rākṣasaḥ|| āviśya laṅkāṃ vegena rājānamidamabravīt|
English Meaning
Thereupon the greatly powerful Rākşasa, by name Śārdüla, beheld the army of Sugrīva arranged on the shore of the ocean. And, beholding the army all busy, the emissary of the vicious-souled Raksasa-Ravana, entered the city of Lanka and, approaching his lord, said.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)