Chapter 9 — Uttara Kanda, Sarga 9

Valmiki Ramayana — Uttara Kanda

Verse 9.1

कस्यचित्त्वथ कालस्य सुमाली नाम राक्षसः। रसातलान्मर्त्यलोकं सर्व वै विचचार ह॥ नीलजीमूतसंकाशस्तप्तकाश्चनकुण्डलः। कन्यां दुहितरं गृह्य विना पद्ममिव श्रियम्॥ राक्षसेन्द्रः स तु तदा विचरन्वै महीतले। तदापश्यत्स गच्छन्तं पुष्पकेण धनेश्वरम्॥ गच्छन्तं पितरं द्रष्टुं पुलस्त्यतनयं विभुम्। तं दृष्टामरसंकाशं गच्छन्तं पावकोमम्॥ रसातलं प्रविष्टः सन्मर्त्यलोकात्सविस्मयः।

kasyacittvatha kālasya sumālī nāma rākṣasaḥ| rasātalānmartyalokaṃ sarva vai vicacāra ha|| nīlajīmūtasaṃkāśastaptakāścanakuṇḍalaḥ| kanyāṃ duhitaraṃ gṛhya vinā padmamiva śriyam|| rākṣasendraḥ sa tu tadā vicaranvai mahītale| tadāpaśyatsa gacchantaṃ puṣpakeṇa dhaneśvaram|| gacchantaṃ pitaraṃ draṣṭuṃ pulastyatanayaṃ vibhum| taṃ dṛṣṭāmarasaṃkāśaṃ gacchantaṃ pāvakomam|| rasātalaṃ praviṣṭaḥ sanmartyalokātsavismayaḥ|

English Meaning

After a while the Rākşasa named Sumāli, coming up from the nether regions, began to range all over the earth. And resembling dark clouds, that lord of Rakşasas decked in ear-rings of burnished gold, taking his daughter like to Sri herself without her lotus, and wandering over the earth, saw the lord of riches journeying in his Puspaka, going to see his sire-that lord, the son of Pulastya. And seeing that one resembling an immortal and like to fire, journeying on, (Sumāli) struck with amazement, entered the nether regions from the earth.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)