आरामैश्च विहारैश्च शोभमानं समन्ततः। शोभितां शोभनीयैश्च तथान्यैर्दैवमानुषैः॥ तां पुरीं दिव्यसंकाशां नानापण्योपशोभिताम्। नानादेशगतैश्चापि वणिग्भिरुपशोभिताम्॥ तां समृद्धां समृद्धार्थः शत्रुघ्नो भरतानुजः। निरीक्ष्य परमप्रीतः परं हर्षमुपागमत्॥
ārāmaiśca vihāraiśca śobhamānaṃ samantataḥ| śobhitāṃ śobhanīyaiśca tathānyairdaivamānuṣaiḥ|| tāṃ purīṃ divyasaṃkāśāṃ nānāpaṇyopaśobhitām| nānādeśagataiścāpi vaṇigbhirupaśobhitām|| tāṃ samṛddhāṃ samṛddhārthaḥ śatrughno bharatānujaḥ| nirīkṣya paramaprītaḥ paraṃ harṣamupāgamat||
English Meaning
Beholding the city interspersed with various excellent gardens, pleasure grounds and prosperously filled with celestials and men and diverse articles of trade and merchants hailing from various countries, Satrughna, the younger brother of Bharata, attained to the satisfaction of desire and excess of delight.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)