Chapter 37 — Uttara Kanda, Sarga 37

Valmiki Ramayana — Uttara Kanda

Verse 37.32

ततः क्षुभितसर्वाङ्गौ सुरेन्द्रौ पन्नगाविव। तद्रूपमद्भुतं दृष्ट्वा त्याजितौ धैर्यमात्मनः॥ ततस्तस्यां सुरेन्द्रेण स्कन्नं शिरसि पातितम्। अनासाथैव तां नारी संनिवृत्तमथाभवत्॥ ततः सा वानरपतिं जज्ञे वानरमीश्वरम्। अमोघरेतसस्तस्य वासवस्य महात्मनः॥ वालेषु पतितं बीजं वाली नाम बभूव सः। भास्करेणापि तस्यां वै कंदर्पवशवर्तिना॥ बीजं निषिक्तं ग्रीवायां विधानमनुवर्तत। तेनापि सा वरतनुर्नोक्ता किंचिद्वचः शुभम्॥ निवृत्तमदनश्चाथ सूर्योऽपि समपद्यत। ग्रीवायां पतितं बीजं सुग्रीवः समजायत॥ एवमुत्पाद्य तौ वीरौ वानरेन्द्रौ महाबलौ। दत्त्वा तु काञ्चनी मालां वानरेन्द्रस्य वालिनः॥ अक्षय्यां गुणसंपूर्णां शक्रस्तु त्रिदिवं ययौ। सूर्योऽपि स्वसुतस्यैव निरूप्य पवनात्मजम्॥ कृत्येषु व्यवसायेषु जगाम सविताम्बरम्। तस्यां निशायां व्युष्टायामुदिते च दिवाकरे॥ स तद्वानररूपं तु प्रतिपेदे पुनर्नृप। स एव वानरो भूत्वा पुत्रौ स्वस्य प्लवंगमौ॥ पिड्रेक्षणी हरिवरौ बलिनौ कामरूपिणौ। मधून्यमृतकल्पानि पायितौ तेन तौ तदा॥

tataḥ kṣubhitasarvāṅgau surendrau pannagāviva| tadrūpamadbhutaṃ dṛṣṭvā tyājitau dhairyamātmanaḥ|| tatastasyāṃ surendreṇa skannaṃ śirasi pātitam| anāsāthaiva tāṃ nārī saṃnivṛttamathābhavat|| tataḥ sā vānarapatiṃ jajñe vānaramīśvaram| amogharetasastasya vāsavasya mahātmanaḥ|| vāleṣu patitaṃ bījaṃ vālī nāma babhūva saḥ| bhāskareṇāpi tasyāṃ vai kaṃdarpavaśavartinā|| bījaṃ niṣiktaṃ grīvāyāṃ vidhānamanuvartata| tenāpi sā varatanurnoktā kiṃcidvacaḥ śubham|| nivṛttamadanaścātha sūryo'pi samapadyata| grīvāyāṃ patitaṃ bījaṃ sugrīvaḥ samajāyata|| evamutpādya tau vīrau vānarendrau mahābalau| dattvā tu kāñcanī mālāṃ vānarendrasya vālinaḥ|| akṣayyāṃ guṇasaṃpūrṇāṃ śakrastu tridivaṃ yayau| sūryo'pi svasutasyaiva nirūpya pavanātmajam|| kṛtyeṣu vyavasāyeṣu jagāma savitāmbaram| tasyāṃ niśāyāṃ vyuṣṭāyāmudite ca divākare|| sa tadvānararūpaṃ tu pratipede punarnṛpa| sa eva vānaro bhūtvā putrau svasya plavaṃgamau|| piḍrekṣaṇī harivarau balinau kāmarūpiṇau| madhūnyamṛtakalpāni pāyitau tena tau tadā||

English Meaning

What more, their whole body, as soon as they saw her, was moved and the firmness of the mind shaken. Thereupon Indra begot on her a son named Vālī for he originated from her hairs and the sun beget on her another son, who was named Sugrīva for he originated from her neck. Thus the two highly powerful monkeys being born, Indra went back to his region having conferred upon Vāli an un-ending garland of gold. And having engaged Hanumăn, the Wind god's son in the service of Sugrīva, the sun too went back to the sky. O king, the sun having risen after that night Rkşarajā again obtained his own real monkey shape. Having thus regained his monkey form he made his two highly powerful sons, leading monkeys, assuming shapes at will and having tawny eyes, drink honey like nectar.

M.N. Dutt (1891–94, public domain)