फुल्लदुमकृतोत्तंसां चक्रवाकयुगस्तनीम्। विस्तीर्णपुलिनश्रोणी हंसावलिसुमेखलाम्॥ पुष्परेण्वनुलिप्ताङ्गी जलफेनामलांशुकाम्। जलावगाहसुस्पशा फुल्लोत्पलशुभेक्षणाम्॥ पुष्पकादवरुह्याशु नर्मदां सरितां वराम्। इष्टामिव वरां नारीमवगाह्य दशाननः॥ स तस्याः पुलिने रम्ये नानामुनिनिषेविते। उपोपविष्टः सचिवैः सार्धं राक्षसपुङ्गवः॥
phulladumakṛtottaṃsāṃ cakravākayugastanīm| vistīrṇapulinaśroṇī haṃsāvalisumekhalām|| puṣpareṇvanuliptāṅgī jalaphenāmalāṃśukām| jalāvagāhasuspaśā phullotpalaśubhekṣaṇām|| puṣpakādavaruhyāśu narmadāṃ saritāṃ varām| iṣṭāmiva varāṃ nārīmavagāhya daśānanaḥ|| sa tasyāḥ puline ramye nānāmuniniṣevite| upopaviṣṭaḥ sacivaiḥ sārdhaṃ rākṣasapuṅgavaḥ||
English Meaning
The charming Narmadā appeared like a beautiful damsel-having blossoming trees for her waist, the row of swans for Mekhala, filaments of flowers for paste, watery foams for white silken cloth, the pleasure of descending into water for the pleasure of touch and fullblown lotuses for white eyes. Having descended from his car and bathed in the waters of Narmadā, the foremost of streams, resembling a fair one, Ravana, the lord of Raksasas, with his councillors, sat on her coast resided by many an ascetic.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)