विनियुक्तास्ततो राज्ञा शिल्पनो विश्वकर्मवत्। विस्तीर्ण योजनं स्निग्धं ततो द्विगुणमायतम्॥ दर्शनीयं निराबाधं कुम्भकर्णस्य चक्रिरे। स्फाटिकैः काञ्चश्चित्रैः स्तम्भैः सर्वत्र शोभितम्॥ वैदूर्यकृतसोपानं किङ्किणीजालकं तथा। दान्ततोरणविन्यस्तं वज्रस्फटिकवेदिकम्।५।। मनोहरं सर्वसुखं कारयामास राक्षसः। सर्वत्र सुखदं नित्यं मेरोः पुण्यां गुहामिव ॥
viniyuktāstato rājñā śilpano viśvakarmavat| vistīrṇa yojanaṃ snigdhaṃ tato dviguṇamāyatam|| darśanīyaṃ nirābādhaṃ kumbhakarṇasya cakrire| sphāṭikaiḥ kāñcaścitraiḥ stambhaiḥ sarvatra śobhitam|| vaidūryakṛtasopānaṃ kiṅkiṇījālakaṃ tathā| dāntatoraṇavinyastaṃ vajrasphaṭikavedikam|5|| manoharaṃ sarvasukhaṃ kārayāmāsa rākṣasaḥ| sarvatra sukhadaṃ nityaṃ meroḥ puṇyāṃ guhāmiva ||
English Meaning
Thereupon, employed by the king, architects resembling Viśvakarmă constructed an edifice beautiful to behold, measuring the smooth space of a Yojana diagonally and two in area; graceful to the view and having no obstruction (to hide its beauty). And the Rākşasa caused a splendid and delightful pile to be built, adorned all round with pillars decked with gold and crystal, having stairs composed of lapises, furnished with networks of small bells, set with ivory gateways, and containing daises-dight with diamonds and crystal elegant throughout, and enduring, like to a goodly cave of Maru.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)