रामक्षयं विदित्वा ते सर्व एव समागताः॥ तवानुगमने राजन्संप्राप्ताः स्म समागताः। यदि राम विनास्माभिर्गच्छेस्त्वं पुरुषोचम॥ यमदण्डमिवोद्यम्य त्वया स्म विनिपातिताः। एतस्मिन्नन्तरे रामं सुग्रीवोऽपि महाबलः। प्रणम्य विधिवद्वीरं विज्ञापयितुमुद्यतः।२१॥ अभिषिच्याङ्गदं वीरमागतोऽस्मि नरेश्वर। तवानुगमने राजन्विद्धिमां कृतनिश्चयम्॥
rāmakṣayaṃ viditvā te sarva eva samāgatāḥ|| tavānugamane rājansaṃprāptāḥ sma samāgatāḥ| yadi rāma vināsmābhirgacchestvaṃ puruṣocama|| yamadaṇḍamivodyamya tvayā sma vinipātitāḥ| etasminnantare rāmaṃ sugrīvo'pi mahābalaḥ| praṇamya vidhivadvīraṃ vijñāpayitumudyataḥ|21|| abhiṣicyāṅgadaṃ vīramāgato'smi nareśvara| tavānugamane rājanviddhimāṃ kṛtaniścayam||
English Meaning
All they came there knowing the departure of Rāma to heaven and said: "O Răma, O foremost of men, if you do repair to heaven forsaking us all, it will be hurling Yama's rod upon us.” The highly powerful Sugrīva too saluting Rāma said:— lord of men, having placed Angada on the throne I have come hither. I have determined upon following you, O King.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)