इति संजल्पमानां तां रामार्थे शोककर्शिताम्। अश्रुसम्पूर्णवदनामुवाच हनुमान् कपिः॥
iti saṃjalpamānāṃ tāṃ rāmārthe śokakarśitām| aśrusampūrṇavadanāmuvāca hanumān kapiḥ||
English Meaning
Saying this she was overwhelmed with grief on Rāma's account, and Hanumān again spoke to her having her countenance bathed in tears.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)