ततस्तां शिंशपां सीता राक्षसीभिः समावृता। अभिगम्य विशालाक्षी तस्थौ शोकपरिप्लुता॥ तां कृशां दीनवदनां मलिनाम्बरवासिनीम्। भर्त्सयांचक्रिरे भीमा राक्षस्यस्ताः समन्ततः॥
tatastāṃ śiṃśapāṃ sītā rākṣasībhiḥ samāvṛtā| abhigamya viśālākṣī tasthau śokapariplutā|| tāṃ kṛśāṃ dīnavadanāṃ malināmbaravāsinīm| bhartsayāṃcakrire bhīmā rākṣasyastāḥ samantataḥ||
English Meaning
The large eyed Sītā, encircled by the Rākşasīs, remained there sunk in grief. And all those hideous demons, showered reproaches, from all sides, on her, greatly reduced, of a poorly countenance, and wearing a soiled cloth.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)