स ददर्श ततस्तस्या वृत्तावूरू सुसंहतौ। स्तनौ च पीनौ सहितौ सुजातं चारु चाननम्॥ तां बलादायतश्रोणी तनुमध्यां यशस्विनीम्। दृष्ट्वैव शुभसर्वाङ्गी पवनः काममोहितः॥ स तां भुजाभ्यां दीर्घाभ्यां पर्यष्वजत मारुतः। मन्मथाविष्टसर्वाङ्गो गतात्मा तामनिन्दिताम्॥
sa dadarśa tatastasyā vṛttāvūrū susaṃhatau| stanau ca pīnau sahitau sujātaṃ cāru cānanam|| tāṃ balādāyataśroṇī tanumadhyāṃ yaśasvinīm| dṛṣṭvaiva śubhasarvāṅgī pavanaḥ kāmamohitaḥ|| sa tāṃ bhujābhyāṃ dīrghābhyāṃ paryaṣvajata mārutaḥ| manmathāviṣṭasarvāṅgo gatātmā tāmaninditām||
English Meaning
He had a sight of her and fine face, together with her well-developed breasts. As soon as the Wind saw that illustrious one of spacious and slender waist, and whose every limb was lovely,-was amain overcome by desire. And all his frame sessed by Manmatha, and deprived of self, the Wind emced that blameless one by means of his long arms.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)