बद्धाञ्जलिपुटाः सर्वे दूता विगतसाध्वसाः। राजानं प्रश्रितं वाक्यमब्रुवन् मधुराक्षरम्॥ मैथिलो जनको राजा साग्निहोत्रपुरस्कृतः। मुहुर्मुहुर्मधुरया स्नेहसंरक्तया गिरा॥ कुशलं चाव्ययं चैव सोपाध्यायपुरोहितम्। जनकस्त्वां महाराज पृच्छते सपुरःसरम्॥
baddhāñjalipuṭāḥ sarve dūtā vigatasādhvasāḥ| rājānaṃ praśritaṃ vākyamabruvan madhurākṣaram|| maithilo janako rājā sāgnihotrapuraskṛtaḥ| muhurmuhurmadhurayā snehasaṃraktayā girā|| kuśalaṃ cāvyayaṃ caiva sopādhyāyapurohitam| janakastvāṃ mahārāja pṛcchate sapuraḥsaram||
English Meaning
Freed from apprehension the envoys with clasped hands addressed the monarch in sweetly humble accents, saying, O mighty monarch, Mithilā's lord, king Janaka, in company with this priests, in sweet and affectionate words, repeatedly enquires after the complete welfare of thyself along with your priests and servants.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)