इत्येवं विलपन दीनः प्रस्विनमुखपङ्कजः। पादावप्राप्य रामस्य पपात भरतो रुदन्॥
ityevaṃ vilapana dīnaḥ prasvinamukhapaṅkajaḥ| pādāvaprāpya rāmasya papāta bharato rudan||
English Meaning
Thus lamenting in woeful guise, with the lotus of his countenance covered with sweat, Bharata coming at Rāma's feet, fell at them bewailing.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)