रुधिरेणावसिक्ताङ्गं प्रकीर्णाजिनवाससम्। शयानं भुवि निःसंज्ञं धर्मराजवशं गतम्॥ अथाहमेकस्तं देशं नीत्वा तौ भृशदुःखितौ। अस्पर्शयमहं पुत्रं तं मुनि सह भार्यया॥
rudhireṇāvasiktāṅgaṃ prakīrṇājinavāsasam| śayānaṃ bhuvi niḥsaṃjñaṃ dharmarājavaśaṃ gatam|| athāhamekastaṃ deśaṃ nītvā tau bhṛśaduḥkhitau| asparśayamahaṃ putraṃ taṃ muni saha bhāryayā||
English Meaning
Thereupon I alone taking them exceedingly disconsolate to the spot, made the ascetic and his wife touch their son.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)