दह्यमानस्तु शोकाभ्यां कौसल्यामाह दुःखितः। वेपमानोऽञ्जलिं कृत्वा प्रसादार्थमवाङ्मुखः। ॥
dahyamānastu śokābhyāṃ kausalyāmāha duḥkhitaḥ| vepamāno'ñjaliṃ kṛtvā prasādārthamavāṅmukhaḥ| ||
English Meaning
Burning in grief and distressed, he trembling and with joined hands, with his head hanging down, addressed Kausalyā, with the view of pacifying her.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)