एवं तु क्रुद्धया राजा राममात्रा सशोकया। श्रावितः परुषं वाक्यं चिन्तयामास दुःखितः॥ चिन्तयित्वा स च नृपो मोहव्याकुलितेन्द्रियः। अथ दीर्पण कालेन संज्ञामाप परंतपः॥
evaṃ tu kruddhayā rājā rāmamātrā saśokayā| śrāvitaḥ paruṣaṃ vākyaṃ cintayāmāsa duḥkhitaḥ|| cintayitvā sa ca nṛpo mohavyākulitendriyaḥ| atha dīrpaṇa kālena saṃjñāmāpa paraṃtapaḥ||
English Meaning
Thus harshly addressed by the indignant mother of Rāma, the king aggrieved was plunged in thought. Having thought for a long while, that repressor of foes, the king, who had lost his senses through grief, regained consciousness.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)