प्राकम्पत भुजः सव्यः स्वरश्चास्यावसज्जत। सास्रा सम्पद्यते दृष्टिः पश्यमानस्य सर्वतः॥ ललाटे च रुजो जाता न च मोहान्न्यवर्तत। तान् समीक्ष्य महोत्पातानुत्थितान् रोमहर्षणान्॥ अब्रवीद् राक्षसान् सर्वान् प्रहसन् स खरस्तदा।
prākampata bhujaḥ savyaḥ svaraścāsyāvasajjata| sāsrā sampadyate dṛṣṭiḥ paśyamānasya sarvataḥ|| lalāṭe ca rujo jātā na ca mohānnyavartata| tān samīkṣya mahotpātānutthitān romaharṣaṇān|| abravīd rākṣasān sarvān prahasan sa kharastadā|
English Meaning
Witnessing these mighty portents capable of making one's hair stand on end, Khara with a laugh, addressed the whole body of Rākşasas.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)