ततः सीतां महाभागां दृष्ट्वोवाच विभीषणः। मूर्ध्नि बद्धाञ्जलिः श्रीमान्विनीतो राक्षसेश्वरः।।।।
tataḥ sītāṃ mahābhāgāṃ dṛṣṭvovāca vibhīṣaṇaḥ| mūrdhni baddhāñjaliḥ śrīmānvinīto rākṣaseśvaraḥ||||
English Meaning
Beholding the great Sītā, the graceful lord of Rākşasas-Vibhīşaņa humbly and placing his joined palms on his crown, said.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)