रजन्यां तु प्रभातायं समानीय महामुनीन्। गीयतामविशङ्काभ्यां रामः पुत्रावुवाच ह॥
rajanyāṃ tu prabhātāyaṃ samānīya mahāmunīn| gīyatāmaviśaṅkābhyāṃ rāmaḥ putrāvuvāca ha||
English Meaning
The night being over and having invited the leading ascetics, Rāma told his sons to sing the poem fearlessly.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)