तेन स्पृष्टो विपापस्त्वं भविता नरपुंगव। स्पृष्टो रामेण तच्छुत्वा नरेन्द्रः पृथिवीपतिः॥ गृध्रत्वं त्यक्तवानराजा दिव्यगन्धानुलेपनः। पुरुषो दिव्यरूपोऽभूदुवाचेदं च राघवम्॥ साधु राघव धर्मज्ञ त्वत्प्रसादादहं विभो। विमुक्तो नरकाद्धोराच्छापस्यान्तः कृतस्त्वया।॥
tena spṛṣṭo vipāpastvaṃ bhavitā narapuṃgava| spṛṣṭo rāmeṇa tacchutvā narendraḥ pṛthivīpatiḥ|| gṛdhratvaṃ tyaktavānarājā divyagandhānulepanaḥ| puruṣo divyarūpo'bhūduvācedaṃ ca rāghavam|| sādhu rāghava dharmajña tvatprasādādahaṃ vibho| vimukto narakāddhorācchāpasyāntaḥ kṛtastvayā|||
English Meaning
O foremost of men, you shall be released from the curse when he shall touch you.' Hearing the voice in the sky, Rāma touched Brahmadatta. Thereupon renouncing his venture from and assuming a beautiful body smeared with celestial perfumes, he praised Rāma and said: "O you conversant with piety, by your favour have I been saved from the dreadful hell—here has ended my curse."
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)