स एवमुक्त्वा द्विजपुङ्गवावयः सुतां समाश्वास्य च देवयानीम्। पुनर्ययौ सूर्यसमानतेजा दत्त्वा च शापं नहुषात्मजाय॥
sa evamuktvā dvijapuṅgavāvayaḥ sutāṃ samāśvāsya ca devayānīm| punaryayau sūryasamānatejā dattvā ca śāpaṃ nahuṣātmajāya||
English Meaning
Having thus conferred solace to his daughter that leading Brahmana, effulgent as the son, returned therefrom.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)