सर्वे तु शिरसा भूमावभिवाद्य प्रणम्य च। प्रत्यूचू राघवं दीनमेवमेतन्न संशयः॥ श्रुत्वा तु वाक्यं काकुत्स्थः सर्वेषां समुदीरितम्। विसर्जयामास तदा वयस्याञ्छत्रुसूदनः॥
sarve tu śirasā bhūmāvabhivādya praṇamya ca| pratyūcū rāghavaṃ dīnamevametanna saṃśayaḥ|| śrutvā tu vākyaṃ kākutsthaḥ sarveṣāṃ samudīritam| visarjayāmāsa tadā vayasyāñchatrusūdanaḥ||
English Meaning
Thereupon lowering their heads and saluting him they all said to Rāghava, of a depressed mind-“For sooth, the subjects thus talk about.” Thereupon Kakutstha, the slayer of enemies, bearing all those words, dismissed his friends.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)