प्रत्यूचुस्तं च राजानो हर्षेण महता वृताः॥ दिष्ट्या त्वं विजयी राम राज्यं चापि प्रतिष्ठितम्। दिष्ट्या प्रत्याहृता सीता दिष्ट्या शत्रुः पराजितः।।२७ एष नः परमः काम एषा नः प्रीतिरुत्तमा। यत्त्वां विजयिनं राम पश्यामो हतशात्रवम्॥ एतत्त्वय्युपपन्नं च यदस्मांस्त्वं प्रशंससे। प्रशंसाह न जानीमः प्रशंसां वक्तुमीदृशीम्॥
pratyūcustaṃ ca rājāno harṣeṇa mahatā vṛtāḥ|| diṣṭyā tvaṃ vijayī rāma rājyaṃ cāpi pratiṣṭhitam| diṣṭyā pratyāhṛtā sītā diṣṭyā śatruḥ parājitaḥ||27 eṣa naḥ paramaḥ kāma eṣā naḥ prītiruttamā| yattvāṃ vijayinaṃ rāma paśyāmo hataśātravam|| etattvayyupapannaṃ ca yadasmāṃstvaṃ praśaṃsase| praśaṃsāha na jānīmaḥ praśaṃsāṃ vaktumīdṛśīm||
English Meaning
Whereto the kings, greatly delighted, replied: "O Rāma, it is by your good fortune that you have come off victorious and been installed on the throne; it is by your good luck that you have got back Sītā and the enemy Daśānana has been vanquished. That we behold you, O Rama, victorious and freed from all enemies, is our great benefit and delight. The encomiums, you have showered upon us, are natural with you. You are Rama, who always pleases people. You are worthy of being praised but we do not know how to praise you.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)