ततोऽङ्गदं हनूमन्तं जाम्बवन्तं च वानराः। परिवार्य प्रमुदिता भेजिरे विपुलाः शिलाः॥ उपविष्टा गिरेस्तस्य शिलासु विपुलासु ते। श्रोतुकामाः समुद्रस्य लङ्घनं वानरोत्तमाः॥ दर्शनं चापि लङ्कायाः सीताया रावणस्य च। तस्थुः प्राञ्जलपः सर्वे हनूमद्वदनोन्मुखाः॥
tato'ṅgadaṃ hanūmantaṃ jāmbavantaṃ ca vānarāḥ| parivārya pramuditā bhejire vipulāḥ śilāḥ|| upaviṣṭā girestasya śilāsu vipulāsu te| śrotukāmāḥ samudrasya laṅghanaṃ vānarottamāḥ|| darśanaṃ cāpi laṅkāyāḥ sītāyā rāvaṇasya ca| tasthuḥ prāñjalapaḥ sarve hanūmadvadanonmukhāḥ||
English Meaning
Then surrounding Angada, Hanumān, and Jāmbavan, the monkeys, exceedingly rejoiced, sat down upon a spacious stone. And having sat them down on the spacious rock, the monkeys became eager to hear of the bounding of the main and of (Hanuān's) seeing Larkā, Sītā and Rāvaņa And they stood with joined hands looking wistfully into Hanumān's face.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)