मुमोच च शिलाः शैलो विशालाः समन:शिला :। मध्यमेनार्चिषा जुष्टो धूमराजीरिवानलः॥ हरिणा पीड्यमानेन पीड्यमानानि सर्वतः। गुहाविष्टानि सत्त्वानि विनेदुर्विकृतैः स्वरैः॥ स महान् सत्त्वसंनादः शैलपीडानिमित्तजः। पृथिवीं पूरयामास दिशश्चोपवनानि च॥ शिरोभिः पृथुभिर्नागा व्यक्तस्वस्तिकलत्तणैः। वमन्तः पावकं घोरं ददंशुर्दशनैः शिलाः॥
mumoca ca śilāḥ śailo viśālāḥ samana:śilā :| madhyamenārciṣā juṣṭo dhūmarājīrivānalaḥ|| hariṇā pīḍyamānena pīḍyamānāni sarvataḥ| guhāviṣṭāni sattvāni vinedurvikṛtaiḥ svaraiḥ|| sa mahān sattvasaṃnādaḥ śailapīḍānimittajaḥ| pṛthivīṃ pūrayāmāsa diśaścopavanāni ca|| śirobhiḥ pṛthubhirnāgā vyaktasvastikalattaṇaiḥ| vamantaḥ pāvakaṃ ghoraṃ dadaṃśurdaśanaiḥ śilāḥ||
English Meaning
Heavy boulders rolled down with large blocks of red-arsenic; then the hill looked like the smoke of a burning flame. Beasts and birds shrieked in fear and ran in every direction and the snakes reissuing their spacious hoods began to bite at the rocks, as if they vomited fire in anger.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)