सालतालाश्वकर्णाश्च तरसा पातयन् बलात्। पर्यस्यन् गिरिकूटानि दुमानन्यांश्च वेगितः॥ शिलाश्च शकलीकुर्वन् पद्भ्यां गज इवाशुगः। दूरमेकपदं त्यक्त्वा ययौ कार्यवशाद् द्रुतम्॥
sālatālāśvakarṇāśca tarasā pātayan balāt| paryasyan girikūṭāni dumānanyāṃśca vegitaḥ|| śilāśca śakalīkurvan padbhyāṃ gaja ivāśugaḥ| dūramekapadaṃ tyaktvā yayau kāryavaśād drutam||
English Meaning
And on he proceeded, felling down by his velocity, Sāla, Tāla, and Aśvakarņa trees, throwing aside the mountain summits and other trees, breaking rocks into pieces with his feet and striding very quickly like to a fleet-coursing elephant.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)