वधाय देवशत्रूणां नृणां लोके मनः कुरु। एवं स्तुतस्तु देवेशो विष्णुस्त्रिदशपुङ्गवः॥ पितामहपुरोगांस्तान् सर्वलोकनमस्कृतः। अब्रवीत् त्रिदशान् सर्वान् समेतान् धर्मसंहितान्॥
vadhāya devaśatrūṇāṃ nṛṇāṃ loke manaḥ kuru| evaṃ stutastu deveśo viṣṇustridaśapuṅgavaḥ|| pitāmahapurogāṃstān sarvalokanamaskṛtaḥ| abravīt tridaśān sarvān sametān dharmasaṃhitān||
English Meaning
Thus besought, that foremost of gods and chief of celestials, Visnu, worshipped of all creatures, addressed the assembled deities, following Duty, with the grand-sire at their head, saying.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)