सभार्याया वचः श्रुत्वा शाटीमाच्छाद्य दुश्छदाम्। स प्रातिष्ठत पन्थानं यत्र रामनिवेशनम्॥ भृग्वङ्गिरः समं दीप्त्या त्रिजटं जनसंसदि। आपञ्चमायाः कक्ष्याया नैतं कश्चिदवारयत्॥
sabhāryāyā vacaḥ śrutvā śāṭīmācchādya duśchadām| sa prātiṣṭhata panthānaṃ yatra rāmaniveśanam|| bhṛgvaṅgiraḥ samaṃ dīptyā trijaṭaṃ janasaṃsadi| āpañcamāyāḥ kakṣyāyā naitaṃ kaścidavārayat||
English Meaning
Hearing these words of his wife. Trijata, shining in effulgence like to Bhſgu and Angirā, covering his body with a torn piece of cloth, proceeded towards Rāma's abode with his wife, and going on in a speedy and uninterrupted course, reached at last the royal abode and spoke to Rama thus:
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)