इति पुत्रस्य शेषाश्च कृत्वा शिरसि भामिनी। गन्धैश्चापि समालभ्य राममायतलोचना॥ औषधी च सुसिद्धार्था विशल्यकरणीं शुभाम्। चकार रक्षां कौसल्या मन्त्रैरभिजजाप च॥
iti putrasya śeṣāśca kṛtvā śirasi bhāminī| gandhaiścāpi samālabhya rāmamāyatalocanā|| auṣadhī ca susiddhārthā viśalyakaraṇīṃ śubhām| cakāra rakṣāṃ kausalyā mantrairabhijajāpa ca||
English Meaning
Saying this Kausalyā, the foremost of all women, having expansive eyes, placed the grains on Rāma's head; sprinkled his body with fragrant substances, and tied to his hands, as amulet, twigs of such auspicious plants as Viśalyakaraṇī, with due mental repetition of mantras.
— M.N. Dutt (1891–94, public domain)